Applieta tehnika — vai to vēl var glābt

Uz ierīces izlija glāze, no augšējā kaimiņa noplūda ūdens, planšete iekrita izlietnē vai vannā — un pirmā doma ir to ieslēgt, lai pārbaudītu, vai vēl strādā. Tieši šis solis visbiežāk pārvērš glābjamu ierīci par metāllūžņiem. Otrais izplatītākais pašnāvnieciskais paņēmiens ir iebāzt to rīsu paciņā un cerēt, ka tas «izvilks» mitrumu. Nedariet ne vienu, ne otru.

Servisa centrā SATER mēs applietu tehniku redzam gandrīz katru nedēļu, un gandrīz vienmēr stāsts ir vienāds: pati appliešana ierīci nenogalina, to izdara tas, ko cilvēks dara nākamajās piecās minūtēs. Šis raksts ir par to, kā rīkoties, lai jūsu ierīcei būtu reālas izredzes, un kāpēc Rīgas mitrajā klimatā korozija ir lēnais, klusais slepkava, kas pieveic ierīci pat dienas vēlāk.

Pirmās piecas minūtes — atvienojiet, neieslēdziet

Vissvarīgākais nav tas, ko darīt, bet ko nedarīt: neieslēdziet ierīci, lai «pārbaudītu». Kamēr plate ir slapja, ūdens savieno celiņus, kam nekad nevajadzētu savienoties. Strāvas plūsma caur šiem nejaušajiem savienojumiem izraisa īssavienojumu, kas izdedzina mikroshēmas un barošanas mezglus — bojājumu, kura applieto ūdeni vēl nebija nodarījis. Mitrs un izslēgts dators bieži ir glābjams; mitrs un ieslēgts dators bieži ir norakstāms.

Tāpēc rīcības secība ir šāda:

1. Atvienojiet no tīkla. Ja ierīce ir rozetē, izvelciet kontaktdakšu (sausu roku, sausas grīdas vietā). Necentieties to vispirms izslēgt ar pogu — vienkārši pārtrauciet barošanu.
2. Izņemiet akumulatoru, ja varat. Noņemamam akumulatoram — izņemiet uzreiz. Iebūvētam akumulatoram (lielākā daļa mūsdienu ierīču) nelauziet korpusu vaļā — vienkārši neieslēdziet ierīci, lai akumulators nebarotu plati.
3. Izlejiet ūdeni un nolieciet ierīci uz sāniem. Ļaujiet brīvajam šķidrumam iztecēt no atverēm, savienotājiem, ventilācijas spraugām. Viegli papuriniet, bet nelieciet to fēna vai radiatora priekšā.
4. Notīriet ārpusi ar sausu drānu un atstājiet ierīci mierā vēsā, sausā vietā ekrāna pusē uz leju, lai mitrums neiekļūtu dziļāk.
5. Vediet to uz diagnostiku neizžāvētu — par to zemāk, jo tieši žāvēšanas mēģinājumi parasti nodara papildu kaitējumu.

Šajā posmā jūsu uzdevums ir vienkāršs: pārtraukt barošanu un netraucēt. Viss pārējais — atvēršana, tīrīšana, žāvēšana — pieder darbgaldam.

Kāpēc žāvēšana ar rīsiem un karstumu kaitē vairāk nekā palīdz

Rīsu mīts ir noturīgs, jo izklausās loģiski: rīsi uzsūc mitrumu, vai ne? Praksē rīsi uzsūc mitrumu no gaisa, nevis no ierīces iekšpuses. Tie nesasniedz ūdeni, kas iesprostots zem mikroshēmām un savienotājos, toties iebirst atverēs ar putekļiem un cietes daļiņām, kuras vēlāk darbgaldā nākas izskalot atsevišķi.

Karstums ir vēl sliktāks padoms. Fēns, radiators, krāsns vai saule rada divas problēmas vienlaikus:

• Tas iedzen mitrumu dziļāk. Silts gaiss aizpūš ūdens tvaiku no atverēm uz vēsākajām iekšējām virsmām, kur tas kondensējas tieši uz plates — tieši tur, kur tā vismazāk vēlama.
• Tas atstāj minerālu nogulsnes. Karsēšana iztvaicē ūdeni, bet tajā izšķīdušie sāļi, minerāli un piedevas paliek uz vietas kā plāna, vadītspējīga kārtiņa. Tā ir tieši tā viela, kas vēlāk korodē celiņus.

Vēl viena izplatīta kļūda — apsmidzināt ierīci ar sadzīves spirtu vai berzt to ar drānu, sajaucot mitrumu ar netīrumiem visā platē. Pareizā tīrīšana notiek ar ultraskaņas vannu vai izopropilspirtu kontrolētos apstākļos, ne pie virtuves izlietnes.

Īsi: rīsi un karstums neizvelk problēmu, tie to iekonservē iekšā. Labākais, ko jūs varat izdarīt mājās, ir nedarīt neko un atvest ierīci tādu, kāda tā ir.

Kas parasti ir glābjams un kas ir norakstāms

Lielākais faktors nav cik daudz ūdens iekļuva, bet kāds ūdens un cik ātri tas izžuva. Tīrs, mīksts ūdens, kas ātri nožūst, bieži neatstāj nekādas pēdas. Minerāliem bagāts krāna ūdens, sāļš ūdens vai saldi un skābi dzērieni atstāj vadītspējīgu, korozīvu nogulsni, kas turpina darīt savu pat pēc tam, kad ierīce ir sausa.

Norakstīšana parasti nav saistīta ar pašu ūdeni — to izlemj izdegusi barošanas mikroshēma, korodēts procesora savienojums vai bojāts displeja kontrolleris. Tāpēc viena un tā pati applēšana vienai ierīcei nebeidzas ne ar ko, bet otrai — ar kapitālremontu. To, kurā pusē atrodas jūsu ierīce, var pateikt tikai apskate ar plati acu priekšā.

Korozija — lēnais slepkava pēc tam, kad ūdens jau pazudis

Visviltīgākā lieta applietā tehnikā ir tā, ka ierīce var ieslēgties un strādāt uzreiz pēc applēšanas — un sabojāties dienas vai nedēļas vēlāk. Tas nav sakritība, tas ir korozijas darbs.

Lūk, kas notiek iekšā. Krāna ūdens, dzēriens vai sāļš mitrums atstāj uz plates vadītspējīgu nogulsni. Kamēr cauri ierīcei plūst strāva, šī nogulsne darbojas kā elektrolīts: starp celiņiem sākas elektroķīmiskā migrācija — varš pamazām pārvietojas, plānie celiņi un mikroshēmu kājiņas korodē, un savienojumi izšķīst. Šis process turpinās dienām ilgi, klusi, kamēr kāds bojāts savienojums beidzot pārtrūkst.

Rīgas klimats šo padara nežēlīgāku. Mūsu gaisa mitrums lielāko gada daļu turas virs 70%, bet rudenī un ziemā stabili pārsniedz 80%. Tāds mitrums uztur applēto nogulsni aktīvu daudz ilgāk nekā sausā klimatā — ūdens nogulsnes neizžūst līdz galam, tās paliek mitras un korozija nepārstāj darboties. Vecāku Rīgas namu pirmajos stāvos un puspagrabos, kur mitrums ir vēl augstāks, applieta ierīce, kas atstāta «izžūt» pati, gandrīz garantēti iegūst koroziju.

Tieši tāpēc «strādā taču» nav pierādījums, ka viss kārtībā. Ja ierīce tika applieta ar jebko, kas nav tīrs ūdens, korozijas pulkstenis jau tikšķ — un vienīgais veids to apturēt ir notīrīt plati, pirms nogulsne paspēj izdarīt savu.

Plates, motori un akumulatori, kas samirka

Dažādi mezgli reaģē uz mitrumu ļoti atšķirīgi, un tas nosaka, cik glābjams ir bojājums.

• Iespiedshēmas plates. Tas ir labākais scenārijs. Sausu, neieslēgtu plati var darbgaldā izjaukt, izskalot ultraskaņas vannā, attīrīt no korozijas un kārtīgi izžāvēt. Ja celiņi vēl nav izšķīduši, plate bieži atgriežas darba kārtībā.
• Motori un mehānika. Putekļsūcēja, robota putekļsūcēja vai mikroviļņu krāsns motora tinumi, kas labi piesūkušies ūdeni, ir augstāka riska zona. Mitrums tinumos un gultņos rada koroziju, ko nevar vienkārši noskalot; reizēm tinums jāizžāvē kontrolēti, reizēm motors jāmaina.
• Li-ion akumulatori. Mitrums litija-jonu elementu iekšienē ir bīstams. Ja akumulators ir uzpūties, deformēts vai silst pēc applēšanas — nelietojiet ierīci un nemēģiniet to lādēt. Uzpūsts litija-jonu bloks ir aizdegšanās risks; tas jāizvērtē un jāmaina servisā, ne mājās.

DIY robeža ir skaidra. Mājās jūsu daļa beidzas pie barošanas atvienošanas, akumulatora izņemšanas (ja noņemams) un ierīces neieslēgšanas. Plates atvēršana, korozijas tīrīšana, ultraskaņas skalošana, kontrolēta žāvēšana un akumulatora novērtēšana ir darbgalda darbs ar pareizajiem instrumentiem. Mēģinājums to izdarīt pie virtuves galda parasti nodara vairāk ļauna nekā laba.

Kad vest uz servisu (un ko vispirms nedarīt) — lēmumu tabula

Lielākajai daļai applietās tehnikas pareizā rīcība ir vienkārša: atvienot, neieslēgt un atvest neizžāvētu. Žēl iztērēto laiku rīsiem un fēnam parasti tikai pasliktina situāciju.

Mēs tīrām un atjaunojam applietu tehniku — televizorus, robotu putekļsūcējus, audiotehniku, mikroviļņu krāsnis un citu sadzīves tehniku mūsu servisa centrā. Līdz apskatei nevienam, arī mums, nav godīgi pateikt, vai ierīce ir glābjama — tāpēc sākam ar ātru diagnostiku uz vietas. Ja vēlaties saprast, kāpēc mitrums Rīgā tik agresīvi iznīcina elektroniku, noderīgs ir mūsu raksts par Baltijas klimatu un elektroniku, bet par drošu pārvešanu — kā droši transportēt elektroniku.