CD atskaņotājs nelasa diskus, lec vai neizmet paplāti

Vislabākā pazīme, pēc kuras uzreiz var noteikt, kas noticis ar jūsu CD atskaņotāju, ir tas, kurā brīdī tas atsakās strādāt. Disks ievietots, displejs nolasa kopējo skaņdarbu skaitu, bet pēc pāris sekundēm parādās «No Disc» — tā ir viena problēma. Disks vispār netiek ievilkts, paplāte negrabā vai negrib aizvērties — pavisam cita. Disks sāk griezties, displejs mirgo un tad apstājas — vēl trešā. Pie letes pirmais, ko pajautāju, ir tieši šī secība: lasa, lec, izmet, griež.

Tipisks klusais bojātājs ir pati lāzera galviņa (optical pickup). Tā ir mazjaudas lāzera diode ar fotodetektoru un fokusa lēcu uz mazas elektromagnētiskās piekares. Ar gadiem diodes izstarotā jauda krītas, un pirmais, kas «nokrīt», ir vājāk atstarojošie ierakstītie CD-R diski. Otrs biežais vaininieks ir tīra mehānika — sapuvušas paplātes siksnas un sažuvusi smērviela, kas Rīgas dzīvokļos apkures sezonā ar sauso siltumu un Baltijas mitrumu vasarā noveco vēl ātrāk. Tipiskā 4–6 gadu īpašuma logā līdz mums nonāk gan abi.

Aparāti, kurus visbiežāk redzam: Denon, Marantz, Yamaha, Sony, Pioneer un Technics — gan atsevišķi CD atskaņotāji, gan CD resīveri ar iebūvētu pastiprinātāju. Apskatīsim pēc kārtas — no nolasīšanas līdz mehānikai.

«No Disc» ar labu disku — lāzera galviņa

Šis ir klasiskais lāzera galviņas novecošanas simptoms. Atskaņotājs ievelk disku, daris dzirdams, ka motors mēģina iegriezt, fokusa lēca pāris reizes paceļas un nolaižas (varat dzirdēt klusu klikšķēšanu), un tad — «No Disc» vai vienkārši nekas.

Pirms domājam par galviņu, izslēdziet vienkāršos iemeslus, ko varat pārbaudīt mājās:

• Mēģiniet vairākus diskus, tostarp vismaz vienu rūpnieciski presētu (parastu pirkto albumu), nevis tikai ierakstītus CD-R. Ja presētie lasās, bet ierakstītie ne — tas jau gandrīz droši norāda uz vāju lāzeru, lasiet nākamo sadaļu.
• Apskatiet diska apakšpusi pret gaismu — dziļi skrāpējumi, pirkstu nospiedumi vai aizsvīdums traucē nolasīšanai. Noslaukiet ar mīkstu drānu no centra uz malu, nevis pa apli.
• Pārbaudiet, vai disks ievietots ar uzrakstu uz augšu un guļ paplātē līdzeni.

Ja arī tīri, presēti diski nelasās, robeža ir skaidra: lāzera galviņas diagnostika ir darbgalda darbs. Servisā mēs vispirms tīram fokusa lēcu (tā savāc cigarešu dūmu un putekļu kārtiņu, kas dažkārt vien pati par sevi atjauno nolasīšanu), tad ar osciloskopu mēram RF jeb «eye pattern» signālu no galviņas — tas uzreiz parāda, vai lāzers vēl ir dzīvs, vai jau nodzisis. Daudzās japāņu galviņās ir mazs regulēšanas potenciometrs lāzera strāvai; to pieskaņot ir pēdējais, ko darām, jo pacelta strāva nodzēš galviņu galīgi. Ja signāls ir pārāk vājš — galviņa jāmaina.

Lec, ķeras vai atsakās lasīt ierakstītos diskus

Diski spēlējas, bet skaņa lēkā, atkārtojas vai apstājas konkrētās vietās — īpaši uz ierakstītajiem CD-R un it sevišķi tuvāk diska ārmalai.

Šeit ir svarīga nianse, kuru daudzi nepamana: ierakstītie CD-R atstaro lāzera staru vājāk nekā rūpnieciski presētie diski, kuru dati ir iespiesti alumīnija slānī. Tāpēc vājstoša lāzera galviņa ierakstītos diskus «pamet» pirmos, kamēr presētie vēl labu laiku spēlējas normāli. Ja jūsu atskaņotājs lec tikai uz pašu ierakstītajiem diskiem — tā nav diska vaina, tā ir agrīna lāzera novecošanas pazīme.

Lēkāšanu rada arī tracking servo — sistēma, kas tur lēcu precīzi virs ierakstītā celiņa. Kad galviņa kļūst vāja vai mehānika izbalansējas, servo zaudē celiņu uz vibrācijām vai mazākajiem skrāpējumiem. To mēs darbgaldā pārbaudām kopā ar lāzera signālu — tie ir saistīti.

Robeža ir vienkārša: diska un virsmas pārbaude ir jūsu, lēcas, servo un galviņas pārbaude — mūsu.

Paplāte neatveras vai neaizveras (siksnas)

Šī ir viena no pateicīgākajām reizēm, ko redzam, jo cēlonis gandrīz vienmēr ir viens un tas pats un labojams. Nospiežat «Open» — dzirdat, ka motors smalki dūc, bet paplāte nekustas; vai tā izlien tikai pa pusei un apstājas; vai pati atver un tūlīt aizveras atpakaļ.

Gandrīz visi šie atskaņotāji paplāti virza ar mazu gumijas siksniņu, kas savieno mehānisma motoru ar zobratu. Ar gadiem gumija sapuv — kļūst spīdīga, lipīga un izstaipās — un vienkārši slīd pa skriemeli. Reizēm pievienojas sažuvusi smērviela uz vadulām: vecā eļļa sabiezē līdz līmes konsistencei un paplāte iesprūst. Apkures sezonas sausais siltums Rīgas dzīvokļos šo sabiezēšanu paātrina.

Siksnas nomaiņa un mehānisma pārtīrīšana ar svaigu smērvielu ir standarta procedūra, ko veicam regulāri. Tā nav lāzera līmeņa problēma — tā ir vienkārša mehānika.

Avārijas atvēršana, ja disks iekšā «ieslodzīts»: daudziem atskaņotājiem zem paplātes ir maza atvere, kurā ievietojot iztaisnotu papīra saspraudi, var manuāli izstumt paplāti un izņemt disku. Tas ir droši — bet pašu siksnu tas nesalabos.

Ko šeit nedarīt pašiem: nemēģiniet paplāti izvilkt ar spēku — salauzīsiet plastmasas zobratus, un tad remonts kļūst dārgāks nekā siksnas maiņa. Ja paplāte nekustas, atvediet aparātu — siksna ir lēts un ātrs darbs.

Sāk griezties un apstājas, vai nepareizs ātrums

Disks tiek ievilkts, sāk griezties, varbūt pat nolasa skaņdarbu sarakstu — un tad apstājas, palēninās vai displejs sasalst. Šeit cēlonis parasti nav siksnas, bet kāds no diviem mezgliem.

Vārpstas (spindle) motors. Tas griež pašu disku. Ar gadiem motora sukas un gultņi nolietojas, ātrums «peld» vai motors apstājas, kad mēģina pieņemt apgriezienus. CD atskaņotājs negriež disku ar nemainīgu ātrumu — tas griežas ātrāk diska iekšpusē un lēnāk pie malas (CLV), un to pārvalda elektronika pēc paša lāzera nolasītās informācijas. Ja motors zaudē jaudu, šī regulēšana sabrūk un disks apstājas.

Fokusa vai tracking servo. Ja galviņa nespēj noturēt fokusu uz datu slāņa, atskaņotājs «pazaudē» disku jau pirmajās sekundēs un apstājas. Šis pārklājas ar lāzera novecošanu no pirmās sadaļas — tāpēc darbgaldā motoru un servo signālus pārbaudām kopā, lai nesajauktu vienu ar otru.

Mājās šeit pārbaudāmā ir tikai virsma un disks; vārpstas motora un servo nodalīšana ir mērīšanas darbs uz darbgalda.

Slota tipa atskaņotāji un mainītāji — vairāk mehānikas

Ne visiem ir izvelkamā paplāte. Divi konstrukciju tipi pievieno savas vājās vietas:

• Slota tipa ielādētāji (disks iebīdās spraugā, kā automašīnās un dažos Sony un kompaktos hi-fi). Tiem ir vesels rullīšu un sviru komplekts, kas satver un centrē disku. Šeit aizķeršanās, dubultās ievilkšanas un disku skrāpēšana ir biežāka nekā vienkāršajai paplātei. Nekad nemēģiniet otru disku iebīdīt virsū iesprūdušajam — tā parasti rodas vissmagākie iesprūdumi.
• CD mainītāji (karuseļa vai magazīnas tipa, kuros ievieto vairākus diskus). Tiem papildus ir karuseļa griešanas mehānisms vai magazīnas lifts ar saviem motoriem, siksnām un pozīcijas sensoriem. Vairāk kustīgu daļu — vairāk vietu, kur sapuvusi siksna vai netīrs sensors aptur visu mezglu, pat ja lāzers ir kārtībā.

Princips paliek tas pats — vairāk mehānikas nozīmē vairāk iespējamu mehānisku bojājumu, bet tie joprojām ir labojami. Tikai diagnostika ir mazliet ilgāka.

Vai ir vērts remontēt hi-fi CD atskaņotāju? (lēmumu tabula)

Īsā atbilde: kvalitatīvu hi-fi transportu remontēt gandrīz vienmēr ir vērts, jo mehānika un siksnas ir labojamas, bet izšķirošais faktors ir lāzera galviņas pieejamība konkrētajam modelim. Daži populāri Sony, Philips un Sanyo galviņu modeļi joprojām ir atrodami; dažu retāku aparātu galviņas vairs neražo.

Lāzera galviņas pieejamību mēs pārbaudām pēc precīza modeļa, tāpēc lēmums vienmēr balstās uz ātru diagnostiku uz vietas. Ja vēlaties pirms tam saprast, vai bojājums ir atskaņotājā vai pastiprinātāja pusē, noder mūsu raksts par skaņas pastiprinātāju remontu, bet pašu CD mezglu apkalpojam audiotehnikas remonta ietvaros.