Resīverim nav skaņas, ieslēdzas PROTECT vai nedeg vispār — ko tas nozīmē
Kāpēc AV resīveris ieslēdzas PROTECT, nedeg, nedod HDMI attēlu, klusē viens kanāls vai pārkarst. Diagnostika pa simptomiem.

Saturs
- Resīveris ieslēdzas PROTECT vai noklikšķ pēc dažām sekundēm
- Nav vispār strāvas — gaidstāves barošana un drošinātājs
- Skaņa ir, bet nav HDMI attēla (vai nav skaņas caur HDMI)
- Klusē vai kropļo viens kanāls — izejas pakāpe
- Pārkaršana un izslēgšanās (putekļi, ventilators, bias)
- Pašu pārbaudes pret darbgaldu — kur novilkt robežu
- Simptoms → cēlonis → darbība
Jūs ieslēdzat resīveri, uz displeja uz mirkli parādās «PROTECT», noklikšķ relejs un aparāts atkrīt gaidstāvē. Vai arī skaņa ir, bet televizorā nav attēla caur HDMI. Vai klusē tikai labā kolonna. Tie nav nejauši simptomi — katrs no tiem norāda uz konkrētu mezglu resīvera iekšienē, un pareiza diagnostika jau ir puse no remonta.
AV resīveris atšķiras no parastā stereo pastiprinātāja: tajā papildus izejas pakāpei ir HDMI komutācijas plate ar HDCP handshake, daudzkanālu apstrāde un atsevišķa aizsardzības ķēde, kas izslēdz visu aparātu, tiklīdz kaut kas izejā nav kārtībā. Tieši šie mezgli arī sabojājas visbiežāk — Denon, Marantz, Yamaha, Onkyo, Pioneer un Sony resīveros mēs tos redzam regulāri. Šis raksts ir kārtots pa simptomiem: atrodiet savu un saprotiet, kas notiek iekšā.
Resīveris ieslēdzas PROTECT vai noklikšķ pēc dažām sekundēm
Tas ir visbiežākais simptoms. Aparāts ieslēdzas, dažas sekundes strādā vai displejs paspēj iedegties, tad noklikšķ relejs un parādās «PROTECT» (vai «PROTECTOR», atkarībā no ražotāja). Pēc tam vai nu pilns klusums gaidstāvē, vai cikls atkārtojas.
PROTECT ir aizsardzības ķēde, kas seko izejas pakāpei. Tā nostrādā trijos pamatgadījumos:
- Īssavienojums izejas pakāpē. Caursiets izejas tranzistors vai izejas IC vienā no kanāliem. Aizsardzība nolasa neatļautu strāvu un atslēdz visu, lai nesabojātu kolonnas.
- DC nobīde uz kanāla izejas. Veselīgā izejā pret zemi ir gandrīz 0 V līdzsprieguma. Kad izejas pakāpe sāk bojāties, uz spailes parādās līdzspriegums — aizsardzība to uztver kā draudu kolonnai un izslēdzas.
- Pārkaršana. Ja PROTECT parādās nevis uzreiz, bet pēc 20–40 minūtēm filmas, runa visdrīzāk ir par temperatūru, nevis par izejas pakāpi (par to atsevišķā sadaļā zemāk).
Ir viens svarīgs nianse, ko var pārbaudīt pats: atvienojiet pilnīgi visas kolonnu stieples no resīvera aizmugures un ieslēdziet to bez slodzes. Ja bez kolonnām aparāts vairs neieslēdz PROTECT un paliek ieslēgts — problēma var būt nevis resīverī, bet īssavienojumā kolonnas stieplē vai pašā kolonnā (atvijusies dzīsla, kas pieskaras korpusam aiz skapja). Ja PROTECT parādās arī bez kolonnām — bojājums ir iekšā, izejas pakāpē vai barošanā, un tas jau ir darbs uz darbgalda.
Nav vispār strāvas — gaidstāves barošana un drošinātājs
Cits gadījums: nedeg ne displejs, ne gaidstāves indikators, poga neko nedara. Te aizsardzība nav iesaistīta — problēma ir barošanā.
Resīverī ir divas barošanas daļas. Gaidstāves (standby) barošana ir maza palīgshēma, kas dod strāvu mikrokontrolierim un priekšējam panelim pat tad, kad aparāts ir gaidstāvē — tieši tā ļauj resīverim reaģēt uz pogu vai pulti. Ja tā ir mirusi, aparāts ir pilnīgi «akls». Galvenā barošana ar lielo tīkla transformatoru iedarbojas tikai pēc ieslēgšanas un baro izejas pakāpi.
Tipiskie iemesli, kāpēc resīveris nedeg vispār:
- Izdedzis tīkla drošinātājs. Vienkāršākais gadījums, bet drošinātājs reti pārdeg «pats no sevis» — visbiežāk tas ir sekas īssavienojumam barošanā vai izejas pakāpē. Drošinātāja maiņa bez cēloņa novēršanas nozīmē, ka jaunais drošinātājs pārdegs uzreiz.
- Bojāta gaidstāves barošana. Izžuvis elektrolītiskais kondensators vai caursiets komutācijas tranzistors palīgshēmā. Klasika vecākiem aparātiem.
- Sprieguma lēciens. Rīgas vecāko māju elektrotīklā mēdz būt sprieguma kritumi un lēcieni, īpaši apkures sezonā, kad slodze augsta — tie nereti «paņem» tieši barošanas ieejas mezglu.
Šeit ir robeža, ko nedrīkst pārkāpt pašam: barošanas blokā lielie elektrolītiskie kondensatori saglabā bīstamu lādiņu pat pēc atvienošanas no rozetes. Drošinātāja maiņu ārpus korpusa vēl var pamēģināt, bet visu pārējo barošanā jāatstāj servisam.
Skaņa ir, bet nav HDMI attēla (vai nav skaņas caur HDMI)
Tas ir gandrīz «firmas» AV resīvera bojājums, kura stereo pastiprinātājam vienkārši nav. Resīverī sēž HDMI komutācijas plate, kas pārslēdz vairākus HDMI avotus uz televizoru un veic HDCP handshake — autentifikācijas «rokasspiedienu» starp avotu, resīveri un televizoru. Kad tā sāk streikot, simptomi ir raksturīgi:
- attēls cauri resīverim nenonāk līdz televizoram (melns ekrāns vai «no signal»), kaut gan skaņa no resīvera kolonnām ir;
- vai otrādi — attēls ir, bet skaņas no resīvera nav;
- attēls «pazib» un nozūd, mirgo, vai parādās tikai pēc avota vairākkārtējas pārslēgšanas;
- viens HDMI ieejas ports nedarbojas, pārējie strādā.
Pirms domāt par remontu, pārbaudiet pašu vienkāršāko, jo HDMI handshake ir kaprīzs:
- Pārstartējiet visu ķēdi: izslēdziet un atvienojiet no rozetes televizoru, resīveri un avotu, pagaidiet pāris minūtes, ieslēdziet pareizā secībā — vispirms avots, tad resīveris, tad televizors.
- Pamēģiniet citu HDMI kabeli un citu resīvera HDMI ieeju.
- Pieslēdziet avotu tieši televizoram, apejot resīveri — ja tā attēls ir, problēma ir resīvera HDMI ceļā.
Ja pēc tam attēla joprojām nav, bojājums ir pašā HDMI platē — visbiežāk komutācijas mikroshēma vai HDCP daļa. Tā ir tipiska, atkārtojama kļūme, un to risina platē, nevis maina visu aparātu. Atsevišķi pieminēšu: skaņa caur HDMI ARC starp televizoru un resīveri ir cits stāsts ar saviem iestatījumiem — par to detalizēti rakstā nav skaņas caur HDMI ARC.
Klusē vai kropļo viens kanāls — izejas pakāpe
Visi pārējie kanāli skan, bet viens — labā kolonna, centrs vai aizmugurējais — klusē vai skan ar sēkšanu un kropļojumiem. Šeit aizdomas krīt uz konkrētā kanāla izejas pakāpi.
Pirms vainot resīveri, izslēdziet kolonnu un kabeli — to var izdarīt pats piecās minūtēs:
- Samainiet kolonnas vietām. Pārlieciet «kluso» kanālu uz citu kolonnu (vai otrādi). Ja klusums pārvietojas līdzi kolonnai — vainīga kolonna, nevis resīveris. Ja klusums paliek pie tā paša resīvera kanāla — bojājums ir aparātā.
- Pārbaudiet kolonnas stiepli un spaili. Atvijusies vai oksidējusies dzīsla, vaļīga spaile, atlūzis kontakts kolonnā dod tieši tādu pašu simptomu.
- Pārbaudiet balansu un kanālu piešķiri izvēlnē. Banāli, bet reizēm klusuma cēlonis ir nepareizs balanss vai kanāls, kas izvēlnē atzīmēts kā «None».
Ja kolonna un kabelis ir kārtībā, tad kanāla izejā ir caursiti vai degradēti izejas tranzistori vai izejas IC. Svarīgi: bojāts izejas tranzistors mēdz dot ne tikai klusumu, bet arī DC nobīdi — un tad aparāts neklusē vienā kanālā, bet ieslēdzas PROTECT (skat. pirmo sadaļu). Tāpēc viens dzīvs simptoms — kluss kanāls vai PROTECT — bieži ved pie viena un tā paša mezgla.
Pārkaršana un izslēgšanās (putekļi, ventilators, bias)
Resīveris labi sāk filmu, bet pēc kāda laika pēkšņi izslēdzas vai ieslēdz PROTECT, un korpuss ir nepanesami karsts. Tā ir termiskā aizsardzība — tā nostrādā ne uzreiz, bet tad, kad radiators sasniedz kritisku temperatūru.
Iemesli pēc biežuma:
- Aizputēts radiators un ventilators. Gadiem ilga putekļu slāņa dēļ radiatora ribas «aizaug», un siltums vairs neaizplūst. Resīveros ar ventilatoru tas pielīp un palēninās. Baltijas mitrums un apkures sezonas sausais, putekļainais gaiss Rīgas dzīvokļos šo procesu paātrina.
- Izžuvusi termopasta. Izejas tranzistori pie radiatora piestiprināti caur termopastu — pēc daudziem gadiem tā izžūst un sairst, siltuma pārvade pasliktinās, un aparāts pārkarst pat pie tīra radiatora.
- Slikta ventilācija. Resīveris iebūvēts slēgtā TV skapja nišā bez gaisa spraugas, virsū uzlikta cita tehnika. Pirms vainot aparātu, dodiet tam gaisu — vismaz pāris centimetru virsū un sānos.
- Aizgājusi izejas pakāpes nobīde (bias). Pārāk augsta miera strāva izejas tranzistoros nozīmē lieku siltumu pat klusumā. Tas jau ir regulēšanas darbs uz darbgalda.
Pirmos divus var daļēji novērst pats — gaisa sprauga un putekļu izpūšana no ārpuses palīdz. Radiatora tīrīšana iekšpusē, termopastas maiņa un bias regulēšana ir servisa darbs.
Pašu pārbaudes pret darbgaldu — kur novilkt robežu
Daļu lietu tiešām vērts pamēģināt mājās, pirms vest aparātu. Bet ir skaidra robeža, aiz kuras sākas augstspriegums un mērinstrumenti.
Ko droši var pārbaudīt pats (resīveris atvienots no rozetes, korpuss ciet):
- Atvienot visas kolonnu stieples un pārbaudīt, vai PROTECT pazūd bez slodzes.
- Apskatīt kolonnu stieples un spailes, vai nav atvijušos dzīslu vai īssavienojuma.
- Samainīt kolonnas vietām, lai noskaidrotu, vai vainīga kolonna vai resīveris.
- Pārstartēt HDMI ķēdi, mainīt HDMI kabeli un ieeju, pieslēgt avotu tieši televizoram.
- Pārbaudīt izvēlnē audio izeju, balansu un kanālu piešķiri.
- Dot aparātam gaisu un izpūst putekļus no ārpuses.
Kur jāpārtrauc un jāatved aparāts servisā:
- PROTECT paliek arī bez kolonnām — iekšējs bojājums izejā vai barošanā.
- Aparāts nedeg vispār — barošanas un drošinātāja diagnostika ar atvērtu korpusu.
- Pārdedzis drošinātājs — tas ir simptoms, ne cēlonis; jaunais pārdegs uzreiz, ja cēlonis nav atrasts.
- Nav HDMI attēla pēc visu kabeļu un ieeju pārbaudes — HDMI plates remonts.
- Klusē viens kanāls, kolonna pārbaudīta — izejas pakāpes remonts.
- Termopastas maiņa, radiatora tīrīšana iekšpusē, bias regulēšana.
Vienkāršais princips: viss, kas prasa atvērt korpusu, lodēt vai mērīt spriegumus, ir darbgalda darbs. Barošanas elektrolīti tur lādiņu un var savainot pat pēc atvienošanas.
Simptoms → cēlonis → darbība
Velciet, lai redzētu visu tabulu
Remonta ceļš
Kur turpināt, ja problēma ir remontējama
Saistītās SATER servisa lapas, zīmoli un problēmu apraksti palīdz ātrāk saprast remonta iespējas un nogādāt ierīci pareizajā diagnostikā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Nepieciešams profesionāls remonts?
SATER servisa centrs — Silmaču iela 6, Rīga
SATER serviss — sadzīves tehnikas remonts Rīgā


