Mikroviļņu krāsns silda nevienmērīgi — aukstie punkti, mala silta, vidus auksts

Uzsildāt zupas šķīvi, izņemat — mala verdoši karsta, vidus auksts. Vai sasildāt gaļas gabalu, un viena puse jau tvaiko, otra paliek ledaina. Ja mikroviļņu krāsns silda nevienmērīgi, tas reizēm ir pavisam normāla fizika, reizēm lietošanas kļūda, bet reizēm — magnetrona novājēšanās vai izdegusi vizlas plāksne. Šis raksts no darbgalda paskaidro, kā tos trīs gadījumus atšķirt, ko var pārbaudīt pats minūtes laikā, un kad aukstie punkti tiešām nozīmē bojājumu, kas jāved uz servisu.

Kāpēc ēdiens silst nevienmērīgi — īsā atbilde

Mikroviļņu krāsns nesilda ēdienu vienmērīgi pēc savas dabas. Magnetrons rada radioviļņus ar vienu noteiktu frekvenci (2,45 GHz), un tie kamerā veido stāvviļņus — vietas, kur enerģija ir koncentrēta, un vietas, kur tā ir gandrīz nulle. Tieši tāpēc krāsnij ir griežamais disks: tas ved ēdienu cauri karstajiem un aukstajiem laukumiem, lai tas sasilst vienmērīgāk.

Tāpēc pirmais jautājums vienmēr ir: vai aukstie punkti bija vienmēr, vai parādījās nesen? Ja krāsns gadiem silda nevienmērīgi un nekas nav mainījies — tā gandrīz noteikti ir normāla stāvviļņu fizika plus lietošanas paņēmiens. Ja krāsns agrāk sildīja labi un tagad ēdiens paliek remdens vai auksts, kaut arī taimeris norit, — tad jādomā par jaudas kritumu vai bojātu detaļu. Šī viena atšķirība atdala lielāko daļu zvanu, ko saņemam, no reāla remonta.

Magnetrona jaudas kritums vs normāla stāvviļņu fizika

Šis ir galvenais šķīrums, tāpēc to pārbaudām vispirms — ar vienkāršu, mērāmu testu, ko var izdarīt jebkurš.

Ūdens glāzes tests

1. Ielejiet glāzē apmēram 250 ml istabas temperatūras ūdeni, ielieciet kamerā.
2. Ieslēdziet pilnu jaudu uz tieši 2 minūtēm.
3. Pieskarieties ūdenim vai izmēriet temperatūru.

Vesela krāsns 250 ml ūdens par 2 minūtēm uzkarsē līdz verdošam vai gandrīz verdošam — temperatūra paceļas par 40–50 grādiem un vairāk. Ja pēc 2 minūtēm ūdens ir tikai remdens, magnetrons vairs nedod pilnu jaudu. Tas ir mērāms simptoms, ne sajūta.

Kā atšķirt fiziku no bojājuma

Magnetronam ir savs resurss. Pēc daudziem gadiem tā katods nodilst, un krāsns sāk dot mazāku jaudu — ēdiens silst lēnāk un nevienmērīgāk, jo vājāks lauks vēl sliktāk «pārklāj» kameru. Tas nav lūzums no rīta uz vakaru, bet pakāpenisks novājējums. Magnetrons ir nomaināma detaļa, un, ja korpuss un pārējā elektronika ir vesela, viena magnetrona maiņa ir saprātīgāka par jaunu krāsni — tas ir bieži veikts remonts.

Drošības brīdinājums. Mikroviļņu krāsns iekšā ir augstsprieguma kondensators, kas saglabā bīstamu lādiņu pat pēc atvienošanas no rozetes. Magnetronu, transformatoru, diodi vai kondensatoru NEKAD neaiztieciet pats. Ūdens glāzes testu drīkst darīt jebkurš; korpusu atvērt — tikai serviss.

Bojāta vizlas plāksne kā cēlonis

Kamerā, parasti uz sānu sienas, ir gaiša, kartona vai vizlas (slīdmateriāla) plāksnīte. Tā nosedz vilnvadu — atveri, pa kuru mikroviļņi ieplūst kamerā — un vienlaikus aizsargā magnetronu no tvaika un ēdiena šļakatām. Šī vizlas plāksne tieši ietekmē, kā enerģija sadalās kamerā, tāpēc tās stāvoklis ir saistīts ar nevienmērīgu sildīšanu.

Gados plāksnīte uzsūc taukus un ēdiena daļiņas, kļūst tumša, mitra, un tās virsma sāk pārkarst. Tipiskās pazīmes:

• nevienmērīga sildīšana, kas parādījās pakāpeniski;
• tumši, apdeguši plankumi vai mazi caurumiņi plāksnītē;
• dzirksteles vai sprakšķi tieši pie tās sienas, kur ir plāksnīte.

Ja redzat dzirksteles iekšā, krāsni izslēdziet un nelietojiet — par šo simptomu atsevišķi rakstām Mikroviļņu krāsns dzirksteļo iekšā. Apdegusi vizlas plāksne ir standarta detaļa, ko serviss nomaina ātri, un tā bieži atrisina gan dzirksteļošanu, gan daļu no nevienmērības. Svarīgi: ja plāksnīte ir izdegusi, tālāka lietošana var sabojāt arī magnetronu, tāpēc to nevajag atlikt.

Ko drīkst pats: tikai apskatīt plāksnīti pie izslēgtas, atvienotas krāsns un viegli to noslaucīt no taukiem ar sausu drānu. Ja tā ir cauri apdegusi vai sabirzusi — nelobiet to vaļā un nemēģiniet nomainīt ar improvizētu materiālu; tās biezums un materiāls ir aprēķināts, un nepareiza plāksnīte var izraisīt loku.

Disks un griešanās loma vienmērīgā sildīšanā

Tā kā stāvviļņi rada fiksētus karstos un aukstos punktus, griežamais disks ir galvenais līdzeklis pret nevienmērību. Ja disks negriežas, ēdiens stāv uz vietas un tieši aukstajā punktā paliek auksts, kamēr karstais punkts pārkarst. Tas ir viens no biežākajiem «nevienmērīgas sildīšanas» cēloņiem, un to lielākoties var atrisināt pats.

Pārbaudiet pa kārtai:

1. Vai paplāte stāv pareizi. Stikla disks jāuzliek uz rullīšu gredzena, un tā centrs jāiegulst dzenuļa savienojumā kameras grīdas vidū. Ja tas ir tikai uzlikts virsū, tas slīd un negriežas.
2. Vai rullīšu gredzens nav netīrs vai salūzis. Izņemiet gredzenu, izmazgājiet; ja rullīši ir izlūzuši, tos var nomainīt — tā ir vienkārša detaļa.
3. Vai dzenuļa savienojums (kuplungs) griežas. Pie izslēgtas krāsns ar pirkstu pagrieziet vidējo savienotāju — tam jākustas brīvi.
4. Vai negriežas tikai pārslodzes dēļ. Pārāk smags trauks vai liels katls, kas berzē sienas, var apturēt disku.

Ja disks ir pareizi novietots, tīrs, bet joprojām negriežas, kad krāsns strādā, tad vainīgs ir paplātes motoriņš zem kameras grīdas — neliels sinhronais motors. Tā ir nomaināma detaļa, bet tā ir zem korpusa, tāpēc maiņu veic serviss. Šeit ir arī labā ziņa: ja viss pārējais (jauda, magnetrons) ir kārtībā un negriežas tikai disks, remonts ir vienkāršs un krāsns atgriežas darbā.

Kad tā ir lietošanas kļūda, kad reāls bojājums

Liela daļa «nevienmērīgas sildīšanas» izrādās ēdiena un paņēmiena jautājums, ne tehnikas vaina. Pirms vest uz servisu, izslēdziet šos:

• Ledus vidū. Saldēta ēdiena vidus paliek ledains, jo mikroviļņi sliktāk iekļūst ledū nekā ūdenī — atkausētā mala silst, ledus serde ne. Risinājums: atkausēšanas režīms ar pauzēm, ne pilna jauda uzreiz.
• Pārāk biezs vai liels gabals. Mikroviļņi iesilda tikai dažus centimetrus virsmas; biezas serdes vidus sasilst no tā tālāk pa siltumvadi. Risinājums: pauze pa vidu, lai siltums izlīdzinās, vai sagriešana mazākos gabalos.
• Nav apmaisīts / apgriezts. Šķidru ēdienu pa vidu jāapmaisa, blīvu — jāapgriež. Bez tā mala būs karsta, vidus auksts — tā ir fizika, ne defekts.
• Trauks malā, ne centrā. Uz aukstā stāvviļņu punkta novietots trauks silst sliktāk. Pārbīdiet to vai izmantojiet disku.
• Nepiemērots trauks. Bieza keramika vai trauks ar metāla apmali traucē; izmantojiet mikroviļņiem paredzētu trauku.

Tagad reāla bojājuma pazīmes, ko paņēmieni neatrisina:

• ūdens glāze pēc 2 minūtēm tikai remdena (jaudas kritums);
• viss ēdiens, ne tikai punkti, silst manāmi lēnāk nekā agrāk;
• dzirksteles, sprakšķi vai apdegumi kamerā (vizla, sienas);
• krāsns dūko, bet ēdiens nemaz nesilst — tas ir cits, smagāks simptoms, par ko rakstām atsevišķi: Mikroviļņu krāsns trokšņo, bet nesilda.

Ātra lēmumu tabula

Kad vest uz servisu Rīgā

Vediet uz diagnostiku, ja: ūdens glāzes tests rāda vāju jaudu, parādās dzirksteles vai apdeguma smaka, disks negriežas un to nevar atrisināt ar pārlikšanu, vai ēdiens silst manāmi lēnāk nekā agrāk. Visi šie gadījumi ir saistīti ar detaļām zem korpusa — magnetronu, augstsprieguma transformatoru, diodi, kondensatoru vai paplātes motoru —, kuras drīkst aiztikt tikai serviss augstsprieguma kondensatora dēļ.

Lielākajā daļā šo gadījumu remonts ir saprātīgs: viena magnetrona, vizlas plāksnes vai motoriņa maiņa atjauno krāsni, un nomaināt vienu bojātu detaļu parasti ir izdevīgāk nekā pirkt jaunu ierīci. Robeža, kur godīgi sakām «laiks jaunai», ir tad, kad sakrīt vairākas lietas — magnetrons plus transformators plus liels vecums, vai korpusa rūsa, kas apdraud drošību.