Mikroviļņu krāsns izsit drošinātāju vai automātu — kas iekšā ir īssavienojumā

Ieslēdzat mikroviļņu krāsni, nospiežat starta pogu — un nodziest gaisma visā virtuvē vai pat dzīvoklī. Ja mikroviļņu krāsns izsit drošinātāju vai automātu sadales skapī, tas gandrīz vienmēr nozīmē īssavienojumu kādā no augstsprieguma detaļām, retāk — vāju mājas līniju, kas slodzi vairs nevelk. Šis ir godīgs apskats no darbgalda: kura detaļa visbiežāk ir vainīga, kā atšķirt krāsns defektu no instalācijas problēmas, ko drīkst pārbaudīt pats un kur sākas tikai servisa darbs.

Kāpēc tieši mikroviļņu krāsns slogo elektrību

Mikroviļņu krāsns no visas virtuves tehnikas ir viena no nepateicīgākajām elektrotīklam. Iemesls ir augstsprieguma daļa. Sienas rozetē ir parastie 230 V, bet magnetronam — detaļai, kas ražo pašus mikroviļņus — vajadzīgi vairāki tūkstoši voltu. Šo spriegumu uzceļ augstsprieguma transformators kopā ar diodi un kondensatoru, kas darbojas kā sprieguma divkāršotājs.

Tas nozīmē divas lietas. Pirmkārt, krāsns patērē ievērojamu jaudu — tipiska sadzīves mikroviļņu krāsns no tīkla ņem ap 1100–1500 W, un tieši starta brīdī, kad uzlādējas kondensators, slodze ir vēl asāka. Otrkārt, iekšpusē ir augstsprieguma detaļas, kuras nodilstot mēdz nevis vienkārši pārstāt strādāt, bet pārvērsties par īssavienojumu. Kad tas notiek, aizsardzība sadales skapī nostrādā tā, kā tai jānostrādā — tā jūs pasargā.

Tāpēc pirmais, kas jāsaprot: izsists automāts nav «krāsns kaprīze», ko var ignorēt. Tā ir tīkla aizsardzība, kas brīdina par reālu defektu. Atkārtoti spiest automātu atpakaļ un mēģināt vēlreiz — slikta doma.

Augstsprieguma diode un kondensators īssavienojumā

Mūsu pieredzē biežākais iemesls, kāpēc mikroviļņu krāsns izsit drošinātāju tieši starta brīdī, ir augstsprieguma diode. Tā ir maza, parasti melna detaļa, kas savienota ar kondensatoru un magnetronu. Diodes uzdevums ir vadīt strāvu tikai vienā virzienā un palīdzēt uzcelt spriegumu. Kad diode nodilst, tā «sašķeļas» — sāk vadīt strāvu abos virzienos jeb pāriet īssavienojumā.

Raksts ir ļoti raksturīgs: krāsns vēl ieslēdzas, gaisma deg, paliktnis griežas, taimeris skaita — bet, tiklīdz spiežat startu un magnetrons sāk vilkt jaudu, momentā izsit automātu. Reizēm diode iztur dažas sekundes, reizēm nostrādā uzreiz. Auksta diode multimetra diožu režīmā vienā virzienā rāda atvērumu, otrā — bezgalību; bojāta diode bieži «zvana» abos virzienos vai rāda īssavienojumu.

Augstsprieguma kondensators dod līdzīgu rakstu. Tas glabā lādiņu, un, kad iekšpusē tā izolācija izdeg, kondensators arī kļūst par īssavienojumu — automāts nostrādā. Bīstamais kondensatorā ir tas, ka tas spēj uzkrāt nāvējošu lādiņu un to noturēt arī pēc krāsns atvienošanas no tīkla. Tieši tāpēc kondensatora pārbaude nav mājas darbs.

Drošības brīdinājums. Augstsprieguma kondensators uzlādēts var nogalināt arī pie izrautas kontaktdakšas. To pareizi izlādē tikai ar atbilstošu instrumentu. Korpusu nenoņemiet, iekšpusi neaiztieciet — tā nav vieta, kur eksperimentēt.

Magnetrona zemējuma noplūde

Otrs tipiskais «īssavienojuma» avots ir pats magnetrons. Tā iekšienē ir kvēldiega un anoda mezgls; ar laiku iekšējā izolācija var noplūst uz korpusu, un veidojas noplūde uz zemi. Praktiski tas izpaužas kā automāta izsišana zem slodzes — bieži tieši tad, kad magnetrons jau sasilis un sāk strādāt ar pilnu jaudu.

Magnetrona noplūdei ir raksturīga viena pazīme: ja mājā ir uzstādīts diferenciālslēdzis (RCD jeb noplūdstrāvas aizsargs), tas nostrādās ātrāk par parasto pārslodzes automātu, jo strāva «aizplūst» uz korpusu un zemējuma vadu. Ja izsit nevis parastais automāts, bet tieši RCD, magnetrona vai vada noplūde uz korpusu ir viens no pirmajiem aizdomu kandidātiem.

Magnetrons mēdz iet bojā arī citādi — ar nodilušiem antenas blīvgredzeniem vai zaudētu jaudu (tad krāsns strādā, bet nesilda), bet šajā rakstā mūs interesē tieši elektrības izsišana, un te nozīme ir noplūdei uz korpusu.

Tipisko cēloņu salīdzinājums

Vai vainīga krāsns vai mājas instalācija

Pirms vest krāsni servisā, ir vērts noskaidrot vienu lietu: vai vainīga ir krāsns, vai jūsu elektrotīkls. To var pārbaudīt drošā prātā, neatverot korpusu. Loģika ir vienkārša — atdaliet ierīci no apstākļiem, kuros tā strādā.

1. Atvienojiet visu pārējo no tās pašas līnijas. Bieži vienā virtuves grupā ir vairākas rozetes. Ja automāts nostrādā tikai tad, kad krāsns strādā vienlaikus ar tējkannu, tosteri vai gaisa grilu, problēma var būt vienkārša pārslodze, nevis krāsns defekts.
2. Ieslēdziet krāsni vienu pašu tukšu (ar glāzi ūdens iekšā, nekad ne tukšu bez slodzes, citādi cieš magnetrons) uz citas rozetes citā telpā, vēlams uz citas automātu grupas. Ja arī tur izsit — vaina ir krāsnī. Ja citur strādā bez problēmām — aizdomas krīt uz konkrēto līniju.
3. Pavērojiet, kas tieši nostrādā. Parastais pārslodzes/īssavienojuma automāts vai noplūdstrāvas RCD? RCD nostrādāšana norāda uz noplūdi (magnetrons, vads, mitrums), parastā automāta — uz pārslodzi vai īssavienojumu.
4. Neizmantojiet pagarinātājus un trejkājus. Mikroviļņu krāsns vēlas tiešu, labu rozeti. Caur nokarsušu pagarinātāju vai vaļīgu kontaktu kontaktdakšā veidojas sprieguma kritums un siltums, kas izskatās pēc «krāsns vainas», bet patiesībā ir savienojuma problēma.

Ja pēc šīm pārbaudēm krāsns droši izsit automātu arī uz labas, atsevišķas rozetes — tālāk ir darbgalds. Iekšpusē ir augstspriegums un uzlādēts kondensators, tāpēc korpusu nenoņemiet.

Vecās Rīgas ēkas un vāja līnija

Atsevišķs stāsts ir Rīgas vecākās ēkas — Centrs, Klusais centrs, Āgenskalns, kvartāli ar gadu desmitiem vecu instalāciju. Daudzos no šiem dzīvokļiem viss virtuves bloks ir uz vienas vājas līnijas, un alumīnija vadi ar laiku noārdās kontaktos. Šādā tīklā jaudīga mikroviļņu krāsns starta brīdī rada slodzes lēcienu, kas izsit automātu — pat ja pati krāsns ir pilnīgi vesela.

Pazīmes, kas norāda uz līniju, nevis uz krāsni:

• automāts izsit dažādai jaudīgai tehnikai, ne tikai krāsnij;
• krāsns lieliski strādā kaimiņa vai cita dzīvokļa rozetē;
• vecs automāts mēdz nostrādāt arī pie tehnikas, kas formāli iekļaujas tā nominālā — nodiluši automāti «nogurst»;
• rozete vai kontaktdakša sasilst, jūtama vāja apdegusi smaka — tas ir kontakta, nevis krāsns defekts.

Šajā gadījumā krāsns serviss problēmu neatrisinās — vajadzīgs elektriķis, kas pārbaudīs līniju, kontaktus un automāta stāvokli. Mēs ar elektroinstalāciju nenodarbojamies; tas ir sertificēta elektriķa darbs. Plašāk par to, kāpēc vecākās ēkās tehnika izsit aizsardzību, lasiet Sprieguma problēmas Rīgas vecākās ēkās un vispārīgo gadījumu Tehnika izsit automātu.

Kad vest krāsni servisā

Robeža starp pašpārbaudi un servisu šeit ir skaidra, jo runa ir par augstspriegumu. Pati pārbaude — citas rozetes, citas līnijas, pārējās tehnikas atvienošana — ir droša un to var izdarīt katrs. Viss, kas atrodas zem korpusa, ir tikai servisam.

Vediet krāsni uz diagnostiku, ja:

• krāsns droši izsit automātu arī uz labas, atsevišķas rozetes citā telpā;
• izsit tieši starta brīdī (klasiska diodes pazīme) vai zem slodzes (kondensators, magnetrons);
• nostrādā RCD — tas norāda uz noplūdi, ko nedrīkst ignorēt;
• jūtama deguma smaka, dzirkstele iekšā vai dzirdama klikšķēšana ar dzirksteļošanu.

Nedariet šo pats: nenoņemiet korpusu, neizlādējiet kondensatoru ar skrūvgriezi, neizmantojiet krāsni «vēl pāris reizes, varbūt iešķiebsies». Īsslēgta diode vai noplūdis magnetrons paši neizārstējas, un katra atkārtota starta reize slogo arī pārējās detaļas.

Laba ziņa ir tā, ka biežākais cēlonis — augstsprieguma diode — ir ātri nomaināma standarta detaļa. Kondensators arī ir standarta nomaināma daļa. Pat magnetrona maiņa daudzām krāsnīm ir reāls remonts; izšķirošais ir konkrētā magnetrona pieejamība un krāsns vecums, ko vērtējam apskatē. Vienīgais godīgais brīdis, kad par remontu nav vērts runāt, ir tad, kad vienlaikus krīt magnetrons, transformators un krāsns ir pavisam veca — tad līdzsvars sver par labu jaunai ierīcei, un to sakām atklāti.