Ierīce izsit automātu vai noplūdes releju — ko darīt

Jūs ieslēdzat ierīci — un tajā pašā mirklī sadales skapī nokrīt automāts vai izlec noplūdes relejs, un visā dzīvoklī (vai vismaz vienā līnijā) pazūd strāva. Vai arī ierīce kādu laiku strādā, sasilst un tikai tad izsit drošinātāju. Tas nav nejaušs traucēklis, ko atrisina, vienkārši ieceļot slēdzi atpakaļ. Tas ir signāls, ka kaut kur plūst strāva, kur tai nevajadzētu plūst — un uz darbgalda mēs uztveram to nopietni.

Šajā rakstā izskaidrosim, kā ar pāris vienkāršiem soļiem pārliecināties, ka vaina ir tieši ierīcē, nevis instalācijā, kāpēc automāts un noplūdes relejs izsit DAŽĀDU iemeslu dēļ, kas visbiežāk īssavienojas iekšā un kāpēc noplūdes releja izsišana ir drošības brīdinājums, ko nekādā gadījumā nedrīkst apiet.

Vispirms pārliecinieties, ka vainīga ir ierīce, nevis instalācija

Pirms domājat par remontu, nošķiriet ierīci no elektrotīkla. Tas aizņem piecas minūtes un ietaupa lieku elektriķa izsaukumu — vai otrādi, parāda, ka problēma vispār nav ierīcē.

1. Atvienojiet aizdomās turēto ierīci. Izvelciet kontaktdakšu no rozetes. Ieslēdziet automātu/releju atpakaļ.
2. Pamēģiniet to pašu līniju bez ierīces. Ja relejs vairs neizsit un pārējās rozetes strādā — līnija ir vesela, vaina ir ierīcē.
3. Pievienojiet ierīci citai līnijai vai rozetei. Vēlams citā telpā, citā automāta zarā. Ja tā izsit arī tur — ierīce nes vainu sev līdzi, instalācija nav vainīga.
4. Ja izsit pat bez ierīces — tad meklējiet bojājumu pašā instalācijā vai sadalē, nevis ierīcē. Vecākajās Rīgas mājās ar nogurušu alumīnija vadojumu un mitru kāpņutelpu noplūde uz zemi var nākt no pašas līnijas; par to vairāk rakstā par sprieguma problēmām Rīgas vecākajās ēkās.

Šis pāris-rozešu tests ir vissvarīgākais solis. Bez tā jūs nezināt, vai jāved servisā ierīce vai jāsauc elektriķis pie sienas.

Automāts (pārslodze) pret noplūdes releju (noplūde uz zemi) — dažādas vainas

Sadales skapī ir divu veidu aizsardzība, un tās reaģē uz pavisam atšķirīgām problēmām. Tas, KURŠ no tiem izsit, jau pasaka pusi diagnozes.

Praktiskā nozīme vienkārša. Ja izsit automāts, ierīce velk pārāk daudz strāvas — meklējiet kaut ko, kas iekšā mehāniski bloķēts, īsi noslēdzies vai pārslogots. Ja izsit noplūdes relejs, strāva aizplūst uz korpusu vai cauri ūdenim — tas nozīmē, ka, pieskaroties ierīcei, jūs varat kļūt par šīs strāvas ceļu pret zemi. Tieši tāpēc noplūdes releja izsišana ir nopietnāka par vienkāršu automāta nokrišanu.

Sildelementu noplūde — klasiskais noplūdes releja izsitējs

Ja izsit tieši noplūdes relejs, pirmais aizdomās turamais ir sildelements. Tas ir izplatītākais iemesls, ko redzam uz darbgalda.

Sildelements (tējkannā, gludeklī, krāsns spirālē, mikroviļņu krāsns vai veļas mašīnas sildītājā) ir metāla čaula ar spirāli iekšā, atdalīta ar izolējošu pulveri. Laika gaitā čaulā parādās mikroplaisa vai mitrums iesūcas izolācijā — un spirāle sāk "izlaist" strāvu uz metāla korpusu. Tā ir noplūde uz zemi. Noplūdes relejs to nolasa un nekavējoties atslēdz līniju.

Raksturīgi simptomi:

• Relejs izsit tieši tajā mirklī, kad ierīce sāk sildīt — ne ieslēgšanas, bet sildīšanas brīdī.
• Tējkannas vai gludekļa gadījumā tas bieži sākas pēc gadiem ilgas lietošanas (tipiski tā 4–6 gadu īpašumā), kad izolācija ir nogurusi.
• Mitros, drēgnos mēnešos Rīgas baltijas klimatā elementi ar jau iesāktu noplūdi izsit biežāk: gaisa mitrums un kaļķains ūdens paātrina izolācijas degradāciju.

Sildelementu vai sildmoduli mēs pārbaudām uz darbgalda ar izolācijas pretestības mērījumu (megometru) — multimetrs ar parasto pretestības režīmu šo noplūdi bieži nepamana. Bojāts elements parasti ir nomaināms; tā nav ierīces "nāve".

Motori, kondensatori un palaišanas pārslodze

Ja izsit nevis noplūdes relejs, bet automāts, vaina visbiežāk ir strāvas patēriņā — kaut kas velk vairāk strāvas, nekā līnija atļauj.

• Īsi noslēdzies motora tinums. Putekļsūcēja, žāvētāja, ventilatora vai sūkņa motora tinuma izolācija laika gaitā pārkarst un divi vijumi saskaras. Rezultāts — strauja strāvas šļāce ieslēgšanas mirklī, un automāts nokrīt. Bieži pavada deguša laka smaka.
• Bojāts palaišanas vai darba kondensators. Daudzos motoros (kompresoros, sūkņos) ir kondensators, kas dod palaišanas grūdienu. Kad tas izdeg vai īssavieno, motors vai nu nemaz neiegriežas un karst uz vietas, vai velk pārslodzes strāvu — un izsit automātu.
• Mehāniski bloķēts motors. Iestrēdzis rotors, iesprostota turbīna vai iesaluši gultņi liek motoram vilkt palaišanas strāvu bezgalīgi, līdz automāts atslēdz.

Atšķirības pazīme: motora un kondensatora vainas izsit automātu ieslēgšanas grūdiena brīdī vai zem slodzes, nevis sildīšanas laikā, un parasti tās NEizsit noplūdes releju (jo strāva neaizplūst uz zemi, tikai pieaug).

Ūdens iekļuvis un bojāti vadi

Divas mehāniskas vainas, kuras viegli pārbaudīt pašam, pirms ierīci vispār ved kur citur.

Ūdens iekļuvis korpusā. Tas ir tiešs noplūdes releja izsitējs. Pāri pārlijis tvaika gludeklis, mitrumā stāvējusi ierīce, izlijis dzēriens uz pagarinātāja vai iekšā kondensējies ūdens drēgnā balkona noliktavā — visos šajos gadījumos ūdens savieno strāvu nesošās daļas ar korpusu, un strāva sāk plūst uz zemi. Reizēm pietiek ierīci pamatīgi izžāvēt siltā, sausā telpā pāris dienas, un relejs vairs neizsit. Bet, ja ūdens ir piekļuvis platei vai savienotājiem, paliek korozija un noplūde atgriežas — to jāpārbauda uz darbgalda.

Bojāts barošanas vads. Vads, kas saberzts, saspiests durvīs vai salocīts pie kontaktdakšas pamatnes, var dot gan īssavienojumu (izsit automātu), gan noplūdi (izsit releju), atkarībā no tā, kuri vadi saskaras. Tas ir izplatīts vājais punkts pārvietojamām ierīcēm. Apskatiet vadu visā garumā: melnas vai izkususas vietas, sacietējumi, plaisas pie kontaktdakšas. Bojātu vadu drīkst nomainīt tikai pilnībā, nevis aplīmēt ar izolācijas lenti.

DIY un servisa robeža šeit ir skaidra: vadu un korpusu apskatīt, ierīci izžāvēt un pārtaisīt pāris-rozešu testu — to droši darāt pats. Atvērt korpusu, izmērīt sildelementa izolāciju, pārbaudīt motora tinumu, kondensatoru vai vadības plati — tas ir darbs uz darbgalda ar mērinstrumentiem un atvienotu ierīci.

Ko pārbaudīt pats un kad pārstāt lietot ierīci (lēmumu tabula)

Šī tabula apkopo, kur ir DIY robeža un kad ierīce vienkārši jāatvieno un jāatved diagnostikai.

Viens noteikums neapspriežas: noplūdes releju nekad nedrīkst apiet, bloķēt vai nomainīt pret parastu automātu, lai "ierīce strādātu". Relejs ir izsities tieši tāpēc, ka strāva noplūst uz zemi — apejot to, jūs noņemat vienīgo aizsardzību starp šo noplūdi un cilvēku, kas pieskaras korpusam. Tāpat nav vērts atkārtoti iecelt automātu atpakaļ un mēģināt vēlreiz: katra atkārtota palaišana ar īsi noslēgtu tinumu vai noplūdušu elementu padziļina bojājumu un palielina aizdegšanās risku.

Diagnostiku veicam uz vietas pēc apskates — vispirms uz darbgalda pārbaudām, vai vainīgs ir sildelements, motors, kondensators vai plate, un tikai tad var pateikt, ko nozīmē remonts. Sīkāk par to, ko remontējam, lasiet lapā par sadzīves tehnikas remontu Rīgā.