Auto invertors nedod strāvu — diagnostika no barošanas līdz izejai

Pieslēdzat invertoru pie auto 12 voltu ligzdas, ieslēdzat — un rozetē nekā nav, lai gan zaļais indikators deg. Vai arī tas iesāk pīkst tikko pieslēgts, izslēdzas, tiklīdz iespraužat kaut ko jaudīgāku, dedzina drošinātāju vai pēc pāris minūtēm sakarst tā, ka nevar pieskarties. Tās ir četras pavisam dažādas atteices, un, pirms domāt par remontu, vērts saprast, kura no tām ir jūsu — jo divos gadījumos no četriem vainīga vispār nav pati ierīce.

Invertora un lādētāja loģika ir vienkārša ķēde: ieeja (drošinātājs un 12 V padeve) → pārveidotājs un izejas pakāpe → aizsardzība un dzesēšana. Mēs diagnozi vienmēr liekam tieši šādā secībā — vispirms barošanas puse, pēc tam plate. Šis raksts iet to pašu ceļu. Mēs Rīgā remontējam 12/220 V un 24/220 V invertorus, kā arī 12 V un 24 V lādētājus; ierīci atvediet uz servisu, montāžu automašīnā un izbraukuma remontu neveicam.

Nav strāvas vispār — drošinātājs, ieeja un izejas pakāpe

Ja izejā nav nekā, sāciet ar lētāko galu — barošanas pusi. Vairums «mirušo» invertoru patiesībā nav salūzuši; tiem vienkārši netiek klāt pietiekams 12 V spriegums.

Pārbaudiet šādā secībā:

1. Ieejas drošinātājs. Tas mēdz būt invertora korpusā, taču gandrīz vienmēr ir arī otrs — krokodilu vadu spailē vai cigāra šķiltavu spraudnī. Spraudņos esošais stikla drošinātājs ir biežākais «klusētāja» cēlonis. Izskrūvējiet, paskatieties pret gaismu vai izzvaniet ar multimetra zummeri.
2. 12 V padeve līdz pašam invertoram. Pieslēdziet multimetru tieši pie invertora spailēm, ne pie akumulatora. Tievi vai pārāk gari vadi un nokususi auto baterija nodrošina 12 V tukšgaitā, bet zem slodzes spriegums uz spailēm nokrīt. Cigāra šķiltavu ligzda jaudīgam invertoram principā nav piemērota — tās plānais vads un kontakti nenotur strāvu.
3. Pati izejas pakāpe. Ja drošinātājs vesels un uz spailēm ir stabili ~12,5 V, bet izejā joprojām tukšums, tad problēma ir invertora iekšienē — visbiežāk izejas pakāpes lauktranzistori (MOSFET) vai to vadības draiveris. Tas jau ir darbgalda darbs.

Pirmie divi punkti ir tīrs «pats vari». Trešais — nē: tur jāmēra plate zem sprieguma.

Pārāk zema sprieguma trauksme vai tūlītēja izslēgšanās

Daudzi invertori, tiklīdz pieslēgti, sāk skaļi pīkst un izslēdzas pēc sekundes vai divām — vēl pirms tiem kaut ko esat pieslēdzis izejā. Cilvēks domā, ka invertors salūzis, bet deviņos gadījumos no desmit tā ir zema ieejas sprieguma trauksme, un vainīga ir barošanas puse.

Invertoram ir iebūvēta zemsprieguma atslēgšanās (parasti ap 10,5 V), lai nenosēdinātu auto akumulatoru. Tā nostrādā, ja:

• akumulators ir nokusis vai vāji uzlādēts (Baltijas ziemā tas ir biežs stāsts — aukstumā baterijas kapacitāte krītas);
• invertors pieslēgts caur tievu vai garu pagarinātāja vadu un cigāra ligzdu, kur jau tukšgaitā ir liels sprieguma kritums;
• kontakti spailēs ir oksidējušies vai vaļīgi.

Tests: pieslēdziet invertoru ar īsiem, biezajiem krokodilu vadiem tieši pie akumulatora spailēm, ar iedarbinātu motoru. Ja trauksme pazūd — vaina nav invertorā, bet padevē. Ja invertors pīkst pat tieši uz labi uzlādēta akumulatora ar darbojošos dzinēju, tad nostrādā paša invertora zemsprieguma slieksnis kļūdaini — to mēra un labo uz galda.

Izslēdzas zem slodzes — pārslodze un siltums

Tukšgaitā strādā, telefonu lādē, bet, tiklīdz pieslēdzat kaut ko nopietnāku, invertors noklikšķ un izslēdzas. Te jānošķir divi cēloņi, jo risinājums ir pavisam atšķirīgs.

Galvenā kļūda — neievērot starta strāvu. Ierīces ar elektromotoru vai kompresoru (urbjmašīna, mini ledusskapis, putekļsūcējs) ieslēgšanās brīdī parauj daudzkārt vairāk, nekā rāda uz uzlīmes. Invertors, kas formāli atbilst pastāvīgajai jaudai, ieslēgšanās pīķī nostrādā pārslodzē un izslēdzas. Otrs biežais variants — sub-kalibra padeves vadi: pie lielas slodzes uz tiem nokrīt spriegums, invertors to nolasa kā zemsprieguma vai pārslodzes stāvokli un atslēdzas. Trešais — aizsērējis vai apstājies ventilators, par ko atsevišķa sadaļa zemāk.

Ja invertors izslēdzas zem slodzes pat tad, kad padeve ir bieza un tieša, slodze ir krietni zem nominālās, bet korpuss paliek auksts — tad nostrādā paša invertora aizsardzība kļūdaini vai sāk «vest» izejas pakāpe. Tas ir bench-gadījums.

Dedzina drošinātāju

Šī ir nepārprotama zīme, un tā atšķiras no visa iepriekšējā. Ja invertors pie ieslēgšanas uzreiz pārdedzina drošinātāju — un pēc jauna drošinātāja ielikšanas tas atkārtojas — tad invertora iekšienē ir īssavienojums. Praktiski tas gandrīz vienmēr nozīmē caursistu izejas pakāpi: viens vai vairāki MOSFET ir «iekrituši» īssavienojumā, un caur tiem plūst tieša strāva no akumulatora.

Svarīga drošības robeža: nelieciet arvien lielāka nomināla drošinātāju, lai «turētu». Drošinātājs šeit ir nevis problēma, bet brīdinājums — tas pasargā vadus un akumulatoru no aizdegšanās. Ja jaunais drošinātājs uzreiz izsit, invertoru atslēdziet un vairs nemēģiniet to startēt: katra startēšana ar īssavienotu izeju nodara papildu bojājumus platei.

Ko šeit var izdarīt pats: pārliecināties, ka tas patiešām ir invertors, nevis padeves īssavienojums. Atvienojiet invertoru un ielieciet jaunu drošinātāju spailē bez slodzes — ja tas tūlīt neizsit, vaina ir invertorā. Caursistu MOSFET nomaiņa, gala draivera un plates pārbaude pēc īssavienojuma — tas viss notiek uz darbgalda; mēs caursisto izejas pakāpi izmeklējam un mainām pa elementiem, nevis liekam jaunu plati akli.

Pārkarst — ventilators un ventilācija

Invertors silst vienmēr — tā ir tā fizika: katrs pārveidotā vata ir nedaudz zudumu siltumā. Problēma sākas, kad siltums neaiziet prom. Termoaizsardzība nostrādā, korpuss kļūst karsts, un ierīce izslēdzas pēc dažām minūtēm slodzes.

Visbiežākie cēloņi pēc 4–6 gadu lietošanas — tieši tik ilgi vidēji kalpo lēts auto invertors, līdz nonāk pie mums:

• Aizputēts ventilators un radiators. Auto putekļi, smiltis un sausā apkures sezonas gaisā nesta plūksna pielīp pie ventilatora lāpstiņām un nosprosto radiatora spraugas. Ventilators griežas lēnāk vai stāv.
• Nodilis ventilatora gultnis. Vecs ventilators sāk klabēt, palēninās un beidzot apstājas; tad invertors vairs nedzesējas un termoaizsardzība nostrādā agri.
• Nepareiza novietošana. Invertors, ielikts cimdu nodalījumā, zem sēdekļa vai pārklāts ar drēbēm, vienkārši nedabū gaisu. Tas nav defekts, bet montāžas kļūda.
• Sažuvusi termopaste zem izejas pakāpes. Pēc gadiem termo-savienojums starp MOSFET un radiatoru izžūst, siltums vairs neaiziet uz radiatoru.

Ko var pats: notīrīt ieplūdes un izplūdes restītes, pārbaudīt, vai ventilators vispār griežas (ar pirkstu pagriezt to nedrīkst zem sprieguma — paskatieties, vai tas raustās, pie ieslēgšanas), un nodrošināt brīvu gaisa plūsmu ap korpusu. Ventilatora nomaiņa, termopastes atjaunošana zem izejas pakāpes un radiatora attīrīšana no iekšpuses jau prasa korpusa atvēršanu — to nesiet uz servisu.

Vai invertoru/lādētāju ir vērts remontēt? (lēmuma tabula)

Ne katrs gadījums ir vienlīdz saprātīgs. Lūk, kā mēs paši uz to skatāmies pieņemšanas brīdī:

Lādētājiem loģika ir tā pati: ieeja un drošinātājs, izejas pakāpe, aizsardzība un dzesēšana. 12 V un 24 V lādētāju, kas nedod izeju vai izslēdzas zem slodzes, mēs diagnosticējam tieši tāpat.

Diagnostika servisā ir lēmuma punkts: tā parāda, vai vaina vispār ir invertorā un vai remonts atmaksājas. Vispirms veicam ātru diagnostiku uz vietas, un pie darba ķeramies tikai ar jūsu piekrišanu; ja atjaunošana acīmredzami neatmaksājas, pasakām to uzreiz. Plašāk par to, ar ko strādājam, lasiet lapā par auto elektronikas remontu Rīgā; ja vienlaikus klusē arī pati galvas ierīce, noder raksts par to, kāpēc automagnetola neieslēdzas.