TV pierīce nerāda signālu: melns ekrāns, kanāli pazuduši, karājas uz logo

Ieslēdzat pierīci, televizorā parādās uzraksts «No Signal» vai melns ekrāns — un visi kanāli pazuduši. Vai arī kastīte pīkst un griežas, bet apstājas uz ražotāja logo. Pie mūsu galda šādas TV pierīces, DVB-T2 uztvērēji un tīkla mediju atskaņotāji nonāk gandrīz katru nedēļu, un labā ziņa ir tā, ka simptoms diezgan precīzi norāda, kura puse vainīga — televizors, kabelis, antena vai pati pierīces iekšiene.

Galvenais, ko gribu pateikt jau sākumā: pirms domāt par remontu, jānošķir trīs lietas, kuras viegli sajaukt. «Nav attēla» nav tas pats, kas «nav kanālu», un «neieslēdzas» nav tas pats, kas «karājas uz logo». Katram ir sava cēloņu grupa un sava pārbaude. Iesim secīgi pa simptomiem — no izejas (HDMI) līdz ieejai (antena), tad caur ielādi un barošanu uz pārkaršanu.

Mēs strādājam ar TV pierīcēm, tīkla un mediju atskaņotājiem. Kameras, videoreģistratorus un navigatorus mēs neremontējam — tos šeit minam tikai tāpēc, lai jūs nesajauktu kabeli vai ieeju.

Nav HDMI attēla — izeja, kabelis vai televizora ieeja

Šis ir biežākais «nav signāla». Pierīces priekšpuses indikators deg, varbūt dzirdat, kā tā ielādējas, bet televizorā — melns ekrāns vai «No Signal». Pirms atskrūvēt korpusu, izslēdziet trīs vienkāršas lietas, ko 90% gadījumu var pārbaudīt pats.

Pirmkārt — televizora ieeja. Ar tālvadības pulti pārslēdziet Source / Input un pārliecinieties, ka izvēlēts tieši tas HDMI ports, kurā ievietots kabelis. Skan banāli, bet puse «mirušo» pierīču atdzīvojas tieši šeit — kāds bija pārslēdzis uz antenas ieeju vai citu HDMI numuru.

Otrkārt — kabelis. HDMI kabeļi mēdz nomirt klusi: kontakti tur sāļo gaisu un mitrumu, ko Rīgas dzīvokļos pie loga vai uz grīdas pietiek, lai gadu laikā parādītos oksidācija. Pārbaude ir vienkārša — pārliekiet to pašu kabeli citā televizora HDMI portā, un, ja iespējams, pamēģiniet citu kabeli. Ja attēls parādās ar citu kabeli — vainīgais atrasts.

Treškārt — pati pierīces izeja. Ja kabelis labs, ieeja pareiza, bet attēla joprojām nav ne ar vienu televizoru, tad signāla vairs nav pierīces pusē. Iekšā tas parasti nozīmē vai nu HDMI izejas mezglu (izsists no sprieguma lēciena), vai barošanu, kas uztur ekrāna izeju, bet ne pārējo plati. To bez instrumentiem vairs neredzēsiet.

DIY robeža: ieeja, ports un kabelis ir mājas darbs. Ja pierīce paliek melna ar diviem labiem kabeļiem un diviem televizoriem — tālāk ir lodēšanas darbs uz plates, ne lietotāja darbs.

Nav signāla / nav kanālu — antena un uztvērēja puse

Šeit svarīgi atšķirt no iepriekšējā: HDMI attēls ir (redzat pierīces izvēlni, logo, iestatījumus), bet kanāli neparādās vai pēc skenēšanas saraksts paliek tukšs. Tas vairs nav izejas, bet ieejas jautājums — antenas signāls vai DVB-T2 uztvērēja čips.

Sāciet ar fizisko ķēdi no antenas. Atvienojiet un atkal pievienojiet koaksiālo vadu pie pierīces antenas ligzdas — pārliecinieties, ka centrālā dzīsla nav nolūzusi un savienotājs nesēž šķībi. Tieši šajā vietā mitrums un sāļais Baltijas gaiss dara savu: koaksiālā savienotāja iekšiene gadiem oksidējas, un signāls krīt pakāpeniski, līdz kāds kanāls «pazūd».

Tālāk — pārskenējiet kanālus no nulles. Pierīces izvēlnē atrodiet kanālu meklēšanu / auto-skenēšanu un palaidiet pilnu skenu, ne ātro. Ja agrāk kanāli bija, bet pēc pārskenēšanas saraksts tukšs vai daļējs, tad signāls līdz uztvērējam nenonāk pietiekamā līmenī. Iemesli pēc biežuma: vāja vai bojāta antena, sliktais koaksiālais vads vai savienotājs, sadalītājs ar pārāk daudz patērētājiem, vai izmaiņas pašā apraides tīklā.

Tikai tad, kad antenas ķēde izslēgta, paliek pati uztvērēja daļa. DVB-T2 tūneris pierīcē var degradēties, īpaši pēc pērkona negaisa, kad pa antenas vadu ielec sprieguma impulss. Pazīme: cita, zināmi laba pierīce uz tās pašas antenas atrod kanālus, bet šī — ne.

• Antenas/feed cēlonis (biežāk): pārskenējot saraksts tukšs; cita pierīce uz tā paša vada arī uztver vāji.
• Tūnera cēlonis (retāk): cita pierīce uz tā paša vada uztver normāli, bet šī neatrod neko — uztvērēja čips ir prom.

DIY robeža: vada, savienotāja un pārskenēšanas pārbaude ir jūsu pusē. Tūnera čipa nomaiņa uz plates ir servisa darbs.

Karājas uz logo vai cikliski pārstartējas

Pierīce ieslēdzas, parādās ražotāja logo vai ielādes animācija — un paliek tur. Vai arī aizķeras līdz pusei, izslēdzas un sākas no jauna, atkal un atkal (boot-loop). Tas gandrīz vienmēr ir programmaparatūras/atmiņas vai barošanas stāsts, ne HDMI.

Vispirms izslēdziet vienkāršāko — pilnu strāvas atvienošanu. Izņemiet barošanas spraudni no pierīces (ne tikai izslēdziet ar pulti), nogaidiet apmēram divas minūtes, lai iekšējie kondensatori izlādējas, un pieslēdziet atpakaļ. Pārsteidzoši bieži tas izvelk kastīti no iesaldētas ielādes, ja iemesls bija vienreizēja programmatūras kļūme.

Ja ražotājs to atļauj, nākamais solis ir rūpnīcas atiestate (factory reset) — parasti caur izvēlni vai ar pogu kombināciju ieslēgšanas brīdī. Tas izdzēš sabojātos iestatījumus un kontus, tāpēc dariet to apzināti. Daļai mediju atskaņotāju ir arī firmware atjaunināšana no USB zibatmiņas pēc ražotāja instrukcijas — ja pierīce vispār tiek līdz izvēlnei.

Bet ir robeža, kur apstāties. Ja logs karājas atkārtoti arī pēc atiestates, vai boot-loops sākas arvien ātrāk, parasti ir divi cēloņi: iekšējā zibatmiņa (eMMC vai flash) ir nodilusi un vairs neglabā sistēmu, vai barošana neuztur stabilu spriegumu ielādes brīdī un plate pati sevi restartē. Abi ir servisa galda darbs — pirmais prasa atmiņas pārrakstīšanu vai maiņu, otrais barošanas mezgla remontu.

DIY robeža: strāvas cikls un rūpnīcas atiestate ir droši. Atmiņas un barošanas remonts — nē.

Neieslēdzas vispār (adapteris un barošanas ieeja)

Pavisam tumša pierīce — neviens indikators nedeg, nekādas reakcijas. Pirms apsērot pašu kastīti, ziniet labo ziņu: visbiežākais «mirušas» pierīces iemesls ir nevis tā pati, bet ārējais barošanas adapteris. Tā ir lētā, viegli aizvietojamā detaļa, un to mēs redzam ļoti bieži.

Ārējie adapteri nodilst ātrāk par pašu pierīci: iekšā tiem ir nelieli kondensatori, kas Rīgas dzīvokļu siltuma sezonā un pie sprieguma svārstībām vecākos namos pakāpeniski izsīkst. Rezultāts — adapteris vairs neizdod nominālo spriegumu, un pierīce vai nu neieslēdzas, vai ieslēdzas un uzreiz nokrīt.

Ko var pārbaudīt pats:

1. Citu kontaktligzdu un pagarinātāju. Izslēdziet pašu rozeti — pieslēdziet tieši sienā, ne caur pārslogotu pagarinātāju.
2. Spraudni abos galos. Pārliecinieties, ka mazais līdzstrāvas spraudnis cieši sēž pierīces ligzdā un vads pie spraudņa nav pārlauzts — to bieži pārloka aiz mēbelēm.
3. Adaptera marķējumu. Uz adaptera korpusa rakstīts izejas spriegums un polaritāte. Ja jums ir vizuāli identisks adapteris ar tieši tādu pašu izeju, pamēģiniet to — bet tikai ar pilnīgi sakritošiem parametriem.

Ja ar zināmi labu, pareizu adapteri pierīce joprojām nedzīvo, problēma ir iekšā — barošanas ieejas ligzda (izkustējusies no biežas pieslēgšanas) vai iekšējais barošanas mezgls uz plates. Tas jau ir servisa darbs.

Brīdinājums: nekad neiespraudiet adapteri ar lielāku spriegumu vai nepareizu polaritāti, lai «pamēģinātu» — tas nogalina plati uzreiz. Ja neesat pārliecināts par parametriem, nepieminiet.

DIY robeža: rozete, vads, spraudnis un pārbaude ar identisku adapteri — jā. Barošanas ligzdas pārlodēšana un iekšējā mezgla remonts — serviss.

Pārkarst un tad sasalst

Atsevišķs, raksturīgs simptoms: pierīce iedarbojas labi, bet pēc pusstundas vai stundas attēls sastingst, skaņa apraujas vai kastīte pati pārstartējas. Pēc atdzišanas atkal strādā — un cikls atkārtojas. Tā ir klasiska pārkaršana, un to var diezgan precīzi pateikt jau pēc šī «strādā auksta, mirst silta» raksta.

Lielākā daļa pierīču un mediju atskaņotāju dzesējas pasīvi — caur ventilācijas spraugām korpusā. Gadu gaitā tās aizsērē ar putekļiem, un, ja kastīte stāv slēgtā TV plauktā vai uz siltā uztvērēja, gaiss vispār necirkulē. Procesors pārkarst, un aizsardzība to vai nu palēnina, vai izslēdz.

Ko var izmēģināt pats:

• Atbrīvojiet ventilāciju. Pārvietojiet pierīci uz atklātas, vēsas virsmas — ne uz cita aparāta, ne aizvērtā nišā. Atstājiet brīvu telpu virs un ap to.
• Iztīriet spraugas. Ar saspiestā gaisa baloniņu izpūtiet putekļus no ventilācijas spraugām (izslēgtu un atvienotu no strāvas).
• Vērojiet, vai mainās. Ja uz vēsas atklātas virsmas sasalšana atkāpjas, cēlonis bija dzesēšana, un esat to atrisinājis.

Ja tīra un atvērta pierīce joprojām sasalst pēc sasilšanas, iemesls ir dziļāks: iekšā parasti ir nodiluši barošanas mezgla kondensatori (silti tie zaudē kapacitāti un spriegums «peld») vai termopaste zem procesora izkaltusi. Abi prasa atvēršanu un detaļu maiņu uz galda.

DIY robeža: ventilācija un putekļu tīrīšana — jūsu. Kondensatoru un termopastes maiņa — serviss.

Vērts remontēt vai mainīt? (lēmumu tabula)

Godīgs jautājums, jo daļa pierīču ir lētas, un ne katrs bojājums ir vērts galda. Lūk, kā mēs paši uz to skatāmies pēc apskates. Atsevišķu mediju atskaņotāju un tīkla pierīču vērtība ir gan dzelžos, gan saglabātajos profilos, kontos un bibliotēkā — to «mainīt jaunu» ne vienmēr ir vienkārši.

Mēs neapsolām remontu pa telefonu un nepērkam «aklā» detaļas. Ātro diagnostiku veicam uz vietas — tā jūs zināt, vai konkrētajai pierīcei galds ir saprātīgs, vēl pirms kaut ko sākam.

Vairāk par to, ar ko strādājam šajā kategorijā — tīkla atskaņotāji, TV pierīces, uztvērēji — lasiet videotehnikas remonta lapā. Ja problēma izrādās nevis pierīcē, bet pašā Smart TV tīklā, noderēs arī raksts par to, kā Smart TV pievienot Wi-Fi.