Turbo suka negriežas: birstes veltnis, siksna un birstes motors

Uzgalis slīd pa grīdu, sūkšana ir dzirdama, bet birstes veltnis nekustas — paklājs paliek netīrs, un mati uz tā nepaceļas. Tas ir viens no biežākajiem uzgaļa defektiem, ko redzam uz darbgalda, un gandrīz vienmēr cēlonis slēpjas pašā uzgalī, nevis putekļsūcēja korpusā. Pirms domāt par jaunu uzgali, vērts saprast vienu lietu: ir divu pavisam atšķirīgu uzbūvju turbo sukas, un tās diagnosticē dažādi.

Šajā rakstā ejam cauri tam, ko tieši pārbaudām, kad nāk uzgalis ar negriežošos veltni — no aptinušos matiem un plīsušas siksnas līdz birstes motoram un elektriskajiem kontaktiem caur cauruli. Atzīmēšu, kur beidzas tas, ko droši izdarīt mājās, un kur sākas darbgalda darbs.

Birstes veltnis negriežas — siksna vai motors

Pirmais, kas jānoskaidro: vai jūsu uzgalim ir savs birstes motors, vai veltni dzina ar siksnu no atsevišķa avota. Tas izšķir visu turpmāko diagnostiku.

Uz siksnas piedziņas uzgaļiem (raksturīgi vadu putekļsūcējiem un daudziem universāliem turbo uzgaļiem) gumijas piedziņas siksna savieno mazu motora skriemeli ar birstes veltni. Visbiežākais "negriežas" iemesls šeit ir plīsusi vai izstiepusies siksna. Izstiepta siksna slīd pa skriemeli, nepārnesot griezes momentu — veltnis stāv vai sāk griezties tikai pēc tam, kad uzgali paceļat gaisā (kur slodzes nav). Plīsusi siksna ir kategoriska: veltnis nekustas vispār, bet motors un sūkšana darbojas.

Uz motorizētiem uzgaļiem (bezvadu statņu putekļsūcēji, Dyson, Samsung, daudzi premium modeļi) veltni dzina mazs motors tieši uzgalī, bieži caur īsu zobsiksnu vai pārnesumu. Ja barošana sasniedz uzgali, bet veltnis nekustas, problēma ir vai nu birstes motorā, vai elektriskajā savienojumā caur cauruli.

Ātrā diagnostika, ko izdarām vispirms:

Pirms ķerties pie siksnas vai motora, vienmēr izslēdziet putekļsūcēju no kontaktligzdas vai izņemiet akumulatoru un pārbaudiet veltni ar roku — vai tas brīvi griežas.

Mati un diegi aptinušies ap veltni

Tas ir cēlonis numur viens un vienlaikus visvieglāk novēršamais. Mati, mājdzīvnieku spalva, diegi un paklāju šķiedras aptinas ap veltni cieši pie galiem — tieši pie gultņiem un galu vāciņiem. Pietiek ar dažām nedēļām aktīvas lietošanas, lai izveidotos blīvs "auklas" gredzens, kas iesprūst gultnī un bremzē veltni.

Rīgā ar to nākas saskarties biežāk nekā varētu domāt: apkures sezonā sausais gaiss palielina statisko elektrību, un smalkās šķiedras pielīp veltnim ciešāk. Mājsaimniecībās ar suni vai kaķi gultņa galu aizsērēšana ir gandrīz neizbēgama.

Kā to redzam praksē:

• Uz siksnas piedziņas uzgaļa sastrēdzis veltnis bremzē siksnu — tā sāk slīdēt, pārkarst un drīz izstiepjas vai plīst. Tāpēc aptinušies mati bieži ir patiesais iemesls, kāpēc siksna "pati no sevis" pārtrūka.
• Uz motorizēta uzgaļa sastrēdzis veltnis pārslogo motoru. Daudzos modeļos tas iedarbina pārslodzes aizsardzību, un uzgalis pārtrauc griezties, lai motors nesadeg.

Ko droši darīt mājās: atvienojiet uzgali no caurules, apgrieziet to otrādi un ar šķērēm pārgrieziet aptinušos matus gar veltņa asi, tad izvelciet tos. Daudzos uzgaļos galu vāciņš atveras — noņemiet to un iztīriet gultni, kur pati blīvākā kārta. Veltni tīriet regulāri, nevis tikai tad, kad tas jau apstājies; tā ir vienkāršākā profilakse pret siksnas un motora bojājumu.

Tā griežas un tad apstājas — pārslodze vai kontakts

Ja veltnis sagriežas, pastrādā un pēc dažām sekundēm vai minūtēm apstājas, runa nav par plīsušu siksnu. Tas ir vai nu pārslodzes nostrāde, vai sliktais elektriskais kontakts.

Pārslodzes aizsardzība. Daudziem motorizētiem uzgaļiem ir termiskā vai strāvas aizsardzība, kas aptur birsti, konstatējot pārmērīgu pretestību — aptinušies mati, biezs paklājs, iesprūdis svešķermenis. Veltnis apstājas, dažkārt iedegas brīdinājuma indikators uz korpusa, un pēc atdzišanas vai šķēršļa novēršanas tas atkal griežas. Risinājums ir vienkāršs: novērsiet bremzējošo cēloni (visbiežāk mati gultnī), un cikls beigsies.

Slikts kontakts caur cauruli. Motorizēta uzgaļa barošana iet caur metāla kontaktiem caurules savienojuma vietās — uzgaļa galā un teleskopiskās caurules abos savienojumos. Ja kustinot cauruli veltnis pamīšus griežas un apstājas, kontakti ir oksidējušies, atlēkuši vai vadi caurules iekšpusē ir nolūzuši lokvietā. Vecākos Rīgas namos ar nestabilu spriegumu sliktais kontakts izpaužas izteiktāk — sprieguma kritums apvienojumā ar augstu pārejas pretestību kontaktā ir pietiekams, lai motors uz brīdi apstātos.

Kontaktu virsmu noslaucīšana ar sausu drāniņu ir mājās izdarāma. Bet salauzti vadi caurules lokvietā, atlēkuši kontakti vai bojāts savienotājs ir darbgalda darbs — caurule jāatver, jāpārmēra savienojuma nepārtrauktība un bojātais posms jāatjauno.

Gaiss-piedziņas turbo suka pret motorizētu birsti

Šī atšķirība maina visu diagnostiku, tāpēc tai veltām atsevišķu sadaļu. Daudzi īpašnieki sauc abas par "turbo suku", bet uzbūve ir pretēja.

Gaiss-piedziņas (turbo) suka vispār nav elektriska. Tai nav ne motora, ne vadu, ne elektrisko kontaktu — veltni griež pati gaisa plūsma, kas iziet caur uzgali un raustās pret mazu lāpstiņratu. Ja šāda suka griežas vāji vai negriežas, motors nav vainīgs, jo tā tur nav. Cēlonis gandrīz vienmēr ir nepietiekama gaisa plūsma: aizsērējis filtrs, pilna putekļu tvertne, aizsprostojums caurulē vai pašā uzgalī. Vāja sūkšana = vāja birste. To pašu loģiku detalizētāk apskatām rakstā par to, kad vadu putekļsūcējs nesūc.

Motorizēta birste (powerhead) ir elektriska — tai ir savs motors un barošana caur cauruli. Šeit vāja sūkšana neietekmē veltņa griešanos; cēlonis ir motorā, siksnā vai elektrībā.

Kā ātri atšķirt:

Ja neziniet, kura jums ir: pieskatiet, vai uz uzgaļa ir elektriskie kontakti vai indikators. To trūkums nozīmē gaiss-piedziņu — un tad meklējiet aizsērējumu, nevis motora bojājumu.

Skaļš grabošs troksnis vai degošas siksnas smaka

Skaņa un smaka ir vērtīga diagnostiska informācija — bieži tās pasaka cēloni precīzāk nekā tas, ko redz acs.

Degošas gumijas smaka uz siksnas piedziņas uzgaļa ir gandrīz nepārprotama: siksna slīd pa skriemeli, jo veltnis ir nobloķēts (mati gultnī) vai siksna ir izstiepta. Berzes siltums kausē gumiju — no tā arī smaka. Ja jūtat to, nekavējoties izslēdziet putekļsūcēju: turpinot darbu, siksna pārtrūks pavisam un izkusušā gumija var pielipt skriemelim. Pārbaudiet veltni — visticamāk, tas negriežas brīvi.

Skaļš grabošs vai klabošs troksnis parasti norāda uz mehānisku problēmu:

• Nodiluši veltņa gultņi — veltnis griežas ar spēli un klaudz pret korpusu. Tas ir tipisks nolietojums 4–6 gadu ekspluatācijas logā, ko redzam visbiežāk.
• Iesprūdis svešķermenis — akmentiņš, monēta vai cieta plastmasas drumsla starp veltni un korpusu rada skrāpējošu troksni.
• Nolauzta vai deformēta saru rinda — veltnis griežas, bet pa apļa daļu skar korpusu.
• Bojāts uzgaļa motora gultnis (motorizētiem) — vienmērīga augstas frekvences gaudošana, kas pieaug ar apgriezieniem.

Svešķermeni starp veltni un korpusu var izņemt mājās. Bet nodiluši gultņi, motora gaudošana vai deformēts veltnis prasa izjaukšanu un detaļu pārbaudi uz darbgalda.

Vai uzgali ir vērts remontēt? (lēmuma tabula)

Uzgalis nav vienreizlietojama detaļa, bet ne katra problēma ir vienlīdz pamatota remontam. Lūk, kā mēs uz to skatāmies pēc apskates:

Galvenais lēmuma punkts ir diagnostika uz vietas: tā parāda, kas atteicis, un jūs izlemjat, vai remonts ir tā vērts, pirms kaut kas tiek darīts. Ja uzgalis ir motorizēts un motors ir sadedzis, bet detaļa konkrētajam modelim vairs nav pieejama, dažkārt godīgāk ir to pateikt uzreiz nekā meklēt apkārtceļus.

Servisa centrā SATER remontējam grīdas uzgaļus un birstes mezglus gan vadu, gan bezvadu putekļsūcējiem — siksnu nomaiņu, veltņu un gultņu atjaunošanu, kontaktu un caurules remontu, kā arī birstes motoru pārbaudi. Plašāk par to — mūsu lapā par robotu putekļsūcēju remontu Rīgā.