Putekļsūcējs pēkšņi sāk skaļi svilpot, dārdēt vai vibrēt: ko nozīmē troksnis

Putekļsūcējs strādāja klusi, un pēkšņi tas svilpo, spalgi dārd vai vibrē tā, ka roku tirpina. Putekļsūcējs pēkšņi svilpo, spalgi dārd vai vibrē — tā nav nejaušība, bet konkrēts signāls, un katra skaņa norāda uz citu mezglu: gaisa noplūdi, nodilušu gultni, nelīdzsvarotu ventilatoru vai svešķermeni ratā. Šis ir godīgs apskats no darbgalda: kā pēc skaņas atšķirt cēloni, ko drīkst pārbaudīt pats, kur sākas serviss un kad motors tūlīt "aizies".

Vispirms — pēc skaņas raksta var atšķirt cēloni

Putekļsūcēja troksnis nav viens. Eksperta auss to dala pēc augstuma, ritma un tā, vai tas mainās ar jaudu. Pirms ko skrūvēt, ieklausieties un salīdziniet ar tabulu — tas ietaupa pusi diagnostikas.

Tālāk katru rindu izjaucam pa daļām.

Spalgs svilpiens vai pīkstoša skaņa: gaisa noplūde pie blīves vai vāka

Spalgs tonis ir tieši tas gaiss, kas svelpj cauri šaurai spraugai, kur tam nevajadzētu plūst. Putekļsūcējs ir slēgta gaisa sistēma: ja kaut kur veidojas neparedzēta atvere, gaiss caur to sūcas ar lielu ātrumu un dod augstu, dziedošu signālu. Tas gandrīz nekad nav motors — tā ir hermētiskuma problēma, un to bieži var novērst pats.

Visbiežākie noplūdes punkti, no vienkāršākā uz nopietnāku:

1. Nepilnīgi aizvērta putekļu tvertne vai vāks. Pārbaudiet, vai tvertne ir līdz galam ievietota un fiksators noklikšķējis. Pat dažu milimetru sprauga dod svilpienu.
2. Nodilusi vai izkritusi vāka blīve. Gumijas blīve ar laiku saplok un sacietē. Ja tā ir pārtrūkusi vai izlēkusi no rievas, gaiss sūcas gar to — tipisks spalgs pīkstiens, kas pastiprinās pie lielas jaudas.
3. Slikti uzlikts vai aizsērējis filtrs. HEPA vai motora aizsargfiltrs, kas nesēž vietā vai ir aizsērējis, maina spiedienu sistēmā un rada svilpienu.
4. Plaisa šļūtenē vai cietā caurulē. Mikroplaisas šļūtenē, īpaši pie locījumiem, dod svilpienu, kas mainās, kad šļūteni saliec.

Pašpārbaude ir vienkārša: ieslēdziet putekļsūcēju un ar plaukstu lēni pārejiet gar vāka malu, tvertnes savienojumu un šļūteni. Tur, kur jūtat sūcošu gaisa strūklu, ir noplūde. Bieži pietiek nomainīt blīvi vai iztīrīt filtru. Ja noplūdes nav, bet svilpiens paliek, lasiet par ventilatoru zemāk.

Nepārtraukti skaļa dārdoņa: nodilis motora gultnis vai nelīdzsvarots ventilators

Zema, nepārtraukti skaļa dārdoņa, kas neatkarīga no aizsērējuma, gandrīz vienmēr nāk no paša motora. Putekļsūcēja motors griežas ļoti ātri — mājsaimniecības modeļiem desmitiem tūkstošu apgriezienu minūtē — un tur ir divi mezgli, kas nodilst pirmie: gultņi un ventilatora rats.

Nodilis gultnis. Motora vārpsta griežas uz diviem maziem gultņiem. Kad to smērviela izžūst un lodītes nodilst, parādās zema dārdoņa vai rūkoņa, kas pieaug ar darbu un sasilšanu. Roku pieliekot pie korpusa, jūtama spēcīgāka vibrācija nekā agrāk. Nodilis gultnis ir nepārprotama brīdinājuma zīme — ja to nemaina, vārpsta sāk klabēt un galu galā ieķeras.

Nelīdzsvarots ventilators. Uz vārpstas sēž ventilatora rats (turbīna), kas dzen gaisu. Ja tajā uzkrājas netīrumi tikai vienā pusē, atlūst lāpstiņas gabaliņš vai rats deformējas, masas centrs nobīdās. Nelīdzsvarots rats pie liela apgriezienu skaita rada spēcīgu, zemu dārdoņu un vibrāciju, kas pastiprinās tieši pie maksimālās jaudas.

Šeit pašpalīdzība beidzas ātri. Motora bloku drīkst atvērt tikai serviss: tur ir aizvākota turbīna, presēti gultņi un oglītes zem sprieguma. Ja dzirdat zemu, augošu dārdoņu un jūtat pieaugošu vibrāciju, neturpiniet lietot ierīci ilgstoši — nodilis gultnis, kas ieķeras, var sabojāt arī tinumu. Atvediet to diagnostikai.

Klabēšana un grabēšana: svešķermenis ventilatora ratā vai nodilis turbo veltnis

Sausa klabēšana, grabēšana vai metālisks klakšķis ritmā ar griešanos parasti nozīmē, ka kaut kas fizisks sit pa kustīgu daļu. Atšķirībā no dārdoņas tā ir asa un atkārtojas vienmērīgi.

Pārbaudiet šādā secībā:

1. Turbo uzgalis vai sukas rullis. Vadu un bezvadu modeļiem grīdas uzgalī ir rotējošs veltnis ar sariem. Tajā satinas mati, diegi un vate, kas bremzē un klabina veltni. Bieži klabēšana nāk no uzgaļa, nevis no paša putekļsūcēja — atvienojiet uzgali un pārbaudiet atsevišķi.
2. Svešķermenis ventilatora ratā. Ja iesūkts ciets gabaliņš (akmens, LEGO detaļa, monēta) izsprucis cauri filtram līdz turbīnai, tas sit pa lāpstiņām — metālisks vai plastmasas klakšķis. Tas ir bīstami: ciets priekšmets var nolauzt lāpstiņu un izsist ratu no līdzsvara.
3. Vaļīgs vai ieplaisājis korpuss. Reizēm grab vienkārši vaļīga skrūve, filtra turētājs vai ieplaisājis korpusa stiprinājums, kas rezonē.

Ja redzat vai dzirdat kaut ko brīvu uzgalī, izpuriniet to un iztīriet veltni no matiem. Ratu pašam neaiztieciet — līdz turbīnai droši netiek bez motora bloka izjaukšanas, un nepareizi salikta turbīna sevi sabojā. Ja klabēšana nāk no paša putekļsūcēja korpusa, ne no uzgaļa, tas ir servisa darbs.

Kāpēc troksnis aug ar laiku un kad motors tūlīt "aizies"

Lielākā daļa motora atteižu nenotiek pēkšņi — tās piesakās nedēļām vai mēnešiem ar pieaugošu troksni. Ja saprotat šo līkni, jūs nokļūstat servisā pirms, ne pēc, dārgākā remonta.

Divi galvenie nodiluma ceļi:

• Gultnis. Smērviela izžūst → parādās klusa rūkoņa → tā kļūst skaļāka un siltāka → vārpsta sāk klabēt → gultnis ieķeras un motors apstājas. Jo agrāk to noķer, jo lielāka iespēja iztikt ar gultņa maiņu, nevis visa motora.
• Oglītes (sukas). Universālmotoram ir divas grafīta oglītes, kas pievada strāvu rotoram. Tās nodilst, parādās dzirksteļošana, troksnis kļūst raupjāks, jauda krīt. Nodilušas oglītes ir lēta, nomaināma detaļa — bet, ja tās līdz galam nolietojas, dzirksteles apdedzina kolektoru, un tad jau jāmaina viss motors.

Brīdinājuma zīmes, ka motors tuvojas atteicei: deguma smaka, redzamas dzirksteles caur ventilācijas atverēm, motors silst karstāks nekā agrāk, jauda manāmi kritusies. Ja jūtat deguma smaku, nekavējoties atvienojiet ierīci no tīkla un nelietojiet to — par to mums ir atsevišķs apskats: putekļsūcējs smird pēc degšanas. Šeit svarīgs godīgs lēmums: ja motors vēl nav apdedzis, viena gultņa vai oglīšu maiņa parasti ir vērtīgāka nekā jauns putekļsūcējs. Ja kolektors jau apdedzis, līdzsvars sver par labu nomaiņai, un to sakām atklāti.

Vibrācija un dūkoņa pie maksimālas jaudas: kas rezonē

Dažs putekļsūcējs strādā mierīgi mazā jaudā, bet pie maksimuma sāk dūkt un vibrēt tā, ka rokā jūtams. Tas notiek tāpēc, ka pie augstiem apgriezieniem nelielas nelīdzsvarotības un vaļīgi mezgli iekrīt rezonansē — frekvencē, kur viss korpuss sāk līdzi vibrēt.

Biežākie rezonanses avoti:

• Nelīdzsvarots ventilatora rats (skat. iepriekš) — pie maksimuma izpaužas visspilgtāk.
• Vaļīgs motora stiprinājums. Motoru korpusā tur gumijas amortizatori. Kad tie sacietē vai izkrīt, motors sāk sist pret korpusu — zema dūkoņa pie pilnas jaudas.
• Daļēji aizsērējis gaisa ceļš. Pilns maiss vai aizsērējis filtrs liek motoram strādāt smagāk un karstāk; pieaug gan troksnis, gan vibrācija. To pārbaudiet pirmo — tas ir vienkāršākais.
• Vaļīgi korpusa savienojumi. Ar gadiem fiksatori atslābst, un puses grab viena pret otru.

Pašpārbaude: iztīriet vai nomainiet maisu un filtru, pārliecinieties, ka tvertne sēž cieši. Ja pēc tam vibrācija paliek tikai pie maksimālas jaudas, problēma ir iekšpusē — amortizatoros vai ratā, un to vērtē apskatē. Ja putekļsūcējs vibrē un vienlaikus vāji sūc, var būt aizsērējums; par to lasiet: vadu putekļsūcējs nesūc.

Kad skaņa ir nekaitīga un kad steidzami uz servisu Rīgā

Ne katra skaņa ir trauksme. Lūk, godīga robeža.

Parasti nekaitīgi:

• Augstāks tonis tūlīt pēc maisa/filtra nomaiņas — gaisa plūsma atjaunojusies, motors griežas brīvāk.
• Īss svilpiens, kad uzgalis cieši piesūcas pie grīdas vai paklāja — tā ir normāla gaisa plūsmas izmaiņa.
• Neliela vibrācija pie maksimuma jaunam, jaudīgam modelim — ja tā nav augoša un nav dūkoņas.

Steidzami pārtrauciet lietot un uz servisu:

• Deguma vai degušas izolācijas smaka, dūmi, dzirksteles caur atverēm.
• Augoša zema dārdoņa ar pieaugošu siltumu — gultnis pirms ieķeršanās.
• Metālisks klabēšana no paša korpusa (ne no uzgaļa) — svešķermenis vai bojāts rats.
• Strauja jaudas krišana kopā ar raupju troksni un dzirkstelēm — nodilušas oglītes, kas bojā kolektoru.

Vienkāršais princips: skaņa, kas parādās un paliek nemainīga, parasti ir mehāniska un lokāla — bieži labojama. Skaņa, kas aug ar katru lietošanu un nāk ar siltumu vai smaku, ir motora atteice ceļā — jo ātrāk uz darbgaldu, jo lētāk un drošāk.