Tvaika nosūcējs neieslēdzas vai dūc, bet ventilators negriežas — kā saprast un labot

Ja tvaika nosūcējs neieslēdzas vai dūc, bet negriežas, tas ir cits stāsts nekā vāji velkošs nosūcējs ar taukainu filtru. Pilnīga apstāšanās gandrīz vienmēr nozīmē elektrisku vai mehānisku atteici — barošanā, slēdzī, starta kondensatorā vai pašā motorā. Šajā rakstā no darbgalda paskaidrojam, kā atšķirt šīs kļūmes, ko droši pārbaudīt pašam, un kur sākas serviss.

Runa ir par parastajiem virtuves tvaika nosūcējiem — sienas, salu, iebūvētajiem un velkmes paneļiem ar parastu maiņstrāvas vai vienkāršu līdzstrāvas motoru. Ja jūsu nosūcējs velk, bet vāji, tas ir pavisam cits remonts; par to lasiet atsevišķi — tvaika nosūcējs vāji velk.

Atšķirība: vājš vilkums pret pilnīgu apstāšanos

Vispirms godīgi nodaliet divas pavisam dažādas situācijas, jo tās prasa dažādu pieeju un dažādu remontu.

Vājš vilkums nozīmē, ka motors griežas — jūs dzirdat normālu rūkoņu, ventilators rotē, bet gaiss tikpat kā nevelkas. Tas gandrīz vienmēr ir aizsērējums: pielipis tauku filtrs, piesātinājies ogļu filtrs, aizsprostots gaisa kanāls vai atpakaļvārsts. Tā ir apkope, ne elektronikas remonts.

Pilnīga apstāšanās ir tas, par ko šis raksts. Šeit motors nemaz negriežas. Tam ir trīs raksturīgi scenāriji, un katrs norāda uz citu detaļu:

• Pilnīgi nedzīvs — nospiežat pogu, nekas nenotiek: ne apgaismojums, ne motors, ne pīkstiens, ne displejs. Visticamāk, problēma ir barošanā vai vadības panelī.
• Dūc, bet negriežas — nospiežat motora pogu, dzirdat zemu sanēšanu vai dūkoņu, varbūt jūtams neliels vibrējums, bet ventilators stāv uz vietas. Tas ir klasisks iesprūduša motora vai bojāta starta kondensatora simptoms.
• Apgaismojums deg, bet motors klusē — lampas iedegas normāli, bet motors uz nevienu ātrumu nereaģē. Tas sašaurina meklēšanas loku uz motora ķēdi: slēdzi, kondensatoru, tinumu vai vadību.

Ja pareizi nolasāt, kurš no šiem trim ir jūsu gadījums, jūs jau esat pusceļā līdz diagnozei.

Barošana, slēdzis un vadības panelis

Ja nosūcējs ir pilnīgi nedzīvs, sāciet nevis ar motoru, bet ar barošanu — tieši tā mēs darām arī uz darbgalda.

1. Pārbaudiet sadales skapi. Daudzi virtuves nosūcēji barojas no tās pašas līnijas, kas rozetes vai apgaismojums. Apskatiet, vai nav izsists automāts vai nostrādājis diferenciālslēdzis (RCD). Rīgas vecākajās ēkās ar nogurušu instalāciju tas notiek biežāk, nekā gribētos.
2. Pārbaudiet pašu rozeti vai pieslēgumu. Iebūvētie nosūcēji bieži ir cieši pieslēgti aiz skapja — tur var būt vaļīga spaile vai apdedzis kontakts. Ja nosūcējs ir rozetē, pamēģiniet tajā citu ierīci.
3. Apskatiet barošanas vadu pie korpusa. Virs plīts vads pastāvīgi cieš no karstuma un tauku. Pārlūzis vads pie ievada vietas — tipisks «pilnīgi nedzīva» nosūcēja cēlonis.

Ja barošana ir kārtībā, bet panele klusē, nākamais ir vadība:

• Mehāniskie slēdži (klabošās pogas / slīdņi). Vecākajos nosūcējos tās ir vienkāršas pogas. No tauku tvaikiem kontakti oksidējas un pārstāj vadīt strāvu. Tipiska un pateicīga atteice — slēdzis ir nomaināms.
• Sensora / pieskāriena panelis. Modernos nosūcējos vadība ir elektroniska plate ar pieskāriena pogām. Ja displejs ir tukšs vai pogas nereaģē, vaina var būt pašā platē, lentes savienojumā vai barošanas blokā uz tās.

Pašpārbaude šeit beidzas pie korpusa atvēršanas. Automātu, rozeti un acīmredzami bojātu vadu jūs pārbaudāt droši. Bet iekšpusē ir tīkla spriegums un — uzmanību — starta kondensators, kas var palikt uzlādēts pat pēc atvienošanas. To neaiztieciet.

Iesprūdis motors un bojāts starta kondensators

Šī ir visbiežākā «dūc, bet negriežas» kļūme, un to ir vērts saprast detalizēti, jo tieši šeit pārbaude visbiežāk noved pie konkrētas detaļas.

Lielākajai daļai tvaika nosūcēju ir vienfāzes asinhronais motors ar starta kondensatoru. Tāds motors pats no sevis nevar sākt griezties — kondensators rada fāzes nobīdi, kas iedod motoram «grūdienu» pareizajā virzienā. Ja kondensators ir miris, motors saņem spriegumu, tinums sanēk un karst, bet nesāk griezties — tieši tāpēc jūs dzirdat dūkoņu bez rotācijas.

Ļoti raksturīgs darbgalda tests: ja kondensators ir vainīgs, pēc neliela grūdiena (servisā, ar atvienotu un izlādētu ierīci) motors uzņem apgriezienus un griežas tālāk — līdz nākamajai ieslēgšanai. Tas ir gandrīz droša pazīme, ka jāmaina kondensators, nevis motors.

Iesprūdis motors ir cits stāsts. Gadiem ilgi tauku tvaiki nosēžas uz vārpstas un gultņiem; eļļojums sabiezē vai sakalst, un rotors pārstāj brīvi griezties. Sākumā motors startē smagi un dūc, vēlāk vairs nesāk vispār. Pie iesprūduša rotora termoaizsardzība (ja tāda ir) atslēdz motoru pēc dažām sekundēm, lai nesadedzinātu tinumu — tāpēc dažs nosūcējs «padūc un apklust».

Brīdinājums par drošību: ja jūtat apdeguma smaku vai motors dūc karsts, nekavējoties atvienojiet nosūcēju un nelietojiet to. Atkārtota ieslēgšana ar iesprūdušu rotoru sadedzina tinumu, un tad lokāls remonts pārvēršas par motora maiņu.

Apgaismojums deg, bet motors klusē

Šim simptomam ir liela diagnostiska vērtība, tāpēc pie tā apstāsimies atsevišķi.

Ja apgaismojums iedegas normāli, tas pierāda divas svarīgas lietas: nosūcējs saņem tīkla spriegumu un kopējā barošana ir vesela. Vaina tātad nav «pirms» nosūcēja, bet motora ķēdē iekšpusē. Tas izslēdz pusi no iespējamiem cēloņiem un fokusē uz:

• Motora slēdzi vai ātruma pārslēdzi — apgaismojumam un motoram bieži ir atsevišķas pogas. Apgaismojuma poga strādā, motora poga — ne. Oksidējušies vai izdeguši kontakti tieši motora ķēdē.
• Starta kondensatoru — kā aprakstīts augstāk; spriegums motorā ir, bet bez starta grūdiena tas negriežas.
• Motora tinuma pārrāvumu — retāk, bet tinums var pārtrūkt no pārkaršanas; tad motors nesaņem strāvu vispār.
• Vadības plati — elektroniskā nosūcējā plate var dot strāvu apgaismojuma kanālam, bet motora relejs vai triaks uz tās ir bojāts.

Praktiski tas nozīmē: ja apgaismojums deg, problēma ir lokāla un bieži pateicīga remontam — slēdzis, kondensators vai relejs uz plates. Tā ir laba ziņa.

Ko droši pārbaudīt pašam

Pirms vest nosūcēju uz servisu, dažas drošas pārbaudes var ietaupīt laiku. Visu turpmāko veiciet ar nosūcēju, kas atvienots no tīkla (izņemiet kontaktdakšu vai izsitiet automātu).

1. Automāts un RCD. Apskatiet sadales skapi; ja izsists — ieslēdziet vienreiz. Ja izsitas atkārtoti, neuzstājiet — tas norāda uz īssavienojumu, un to vērtē serviss vai elektriķis.
2. Filtri un ventilators. Izņemiet tauku filtru un ar pirkstu (atvienotam nosūcējam!) pamēģiniet pagriezt ventilatoru. Ja tas griežas brīvi un viegli — rotors nav iesprūdis, un domājiet par kondensatoru vai slēdzi. Ja stāv kā piekalts vai griežas smagi — iesprūdis motors.
3. Atvienot un atstāt uz minūti. Pilnīgi atvienojiet nosūcēju no tīkla uz 1–2 minūtēm un ieslēdziet — tas notīra īslaicīgu elektronikas «sastingumu» modernajos paneļos.
4. Apgaismojuma tests. Pārbaudiet, vai apgaismojums deg. Ja deg — barošana ir laba un meklējiet motora ķēdē (skat. iepriekšējo sadaļu). Tas ir vērtīgs novērojums, ko pateikt meistaram.
5. Smaka un karstums. Ja jūtat apdeguma smaku — pārtrauciet jebkādus mēģinājumus, atvienojiet un vediet uz apskati. Atkārtotas ieslēgšanas tikai pasliktinās bojājumu.

Skaidra robeža: viss, ko var izdarīt bez korpusa atvēršanas, ir jūsu rīcībā. Tiklīdz runa ir par kondensatora, slēdža vai motora pārbaudi iekšpusē — tur ir tīkla spriegums un uzlādēts kondensators, tāpēc korpusu neatveriet. Šeit sākas darbgalds.

Ja izrādās, ka motors griežas un vilkums tomēr ir vājš, ne par apstāšanos, tad cēlonis bieži ir filtros — kuru mazgāt un kuru mainīt, lasiet tvaika nosūcēja filtri: kuru mazgāt, kuru mainīt.

Kondensatora vai motora nomaiņa servisā

Uz darbgalda diagnostika «dūc, bet negriežas» nosūcējam parasti iet šādā secībā: pārbaudām barošanu līdz korpusam, izmērām slēdža kontaktus, izlādējam un pārbaudām starta kondensatoru ar mērinstrumentu (kapacitāte parasti ir nokritusi vai nulle), un tikai tad vērtējam pašu motoru — tā gultņus, vārpstu un tinuma pretestību.

Lēmums par remontu pret nomaiņu, mūsu pieredzē, sadalās tā:

Vienkāršais princips ir tāds pats kā jebkurai virtuves tehnikai: ja bojāta viena lokāla detaļa — kondensators, slēdzis vai gultņi — un pārējais korpuss ir vesels, remonts gandrīz vienmēr ir saprātīgs. Ja sadedzis tinums vecam, jau noārdītam nosūcējam, godīgāk ir to pateikt atklāti. To izšķir apskate.