Ekscentra un lentes slīpmašīna: pamatne negriežas, vibrē vai lente noslīd

Ieslēdzat slīpmašīnu, bet pamatne negriežas, dūc uz vietas, sit pa pirkstiem ar pārmērīgu vibrāciju vai lente noslīd nost no veltņiem — situācija, kad ekscentra vai lentes slīpmašīna nedarbojas vai vibrē, gandrīz vienmēr norāda uz konkrētu nodilušu detaļu, ne uz beigtu instrumentu. Šis ir godīgs apskats no darbgalda: kā atšķirt nekaitīgu nodilumu no nopietna bojājuma, ko drīkst pārbaudīt pats un kur sākas serviss. Apskatām abus izplatītākos slīpmašīnu tipus — ekscentra (orbitālo) un lentes — jo tie sabojājas pēc atšķirīgiem principiem.

Vispirms atvienojiet un noskaidrojiet, kura jums ir

Pirms jebkā cita izvelciet kontaktdakšu no rozetes vai izņemiet akumulatoru. Slīpmašīnas pamatne un lente kustas ar lielu ātrumu, un nejauša iedarbināšana pārbaudes laikā ir reāls risks pirkstiem.

Abi tipi izskatās dažādi, un arī to kļūmes ir dažādas:

• Ekscentra (orbitālā) slīpmašīna griež apaļu vai kvadrātveida pamatni pa nelielu apli. Zem pamatnes ir gultnis un ekscentriks, kas pārvērš motora rotāciju orbitālā kustībā. Tipiskā vaina te ir vibrācija un dūkoņa.
• Lentes slīpmašīna dzen bezgalīgu slīpēšanas lenti pa diviem veltņiem. Tipiskā vaina te ir lentes noslīdēšana sānis vai nevienmērīga gaita.

Daudz simptomu — birstu dzirksteles, motors dūc, bet nekas negriežas, slikts slēdzis — ir kopīgi abiem tipiem un visiem rokas elektroinstrumentiem. Tos paskaidrojam atsevišķi zemāk.

Ekscentra slīpmašīna: gultnis, ekscentriks un platforma

Ekscentra slīpmašīnas sirds ir mezgls zem pamatnes: vārpsta ar pretsvaru (ekscentriku), kas balstās uz gultņa. Tieši šis gultnis ir visbiežāk nodilusī detaļa.

Tipiskie simptomi un to cēloņi:

Nodilis gultnis ir pati izplatītākā ekscentra slīpmašīnas kļūme. Sākumā tas tikai dūc skaļāk un vibrē vairāk; ja turpina strādāt, gultnis sabrūk pavisam, ekscentriks sāk berzēt pret korpusu un mezgls var iesprūst. Gultņa maiņa ir tipisks, paredzams remonts.

Otra bieža lieta ir nodilusi pamatne — gan pati platforma ar Velcro pārklājumu, pie kura turas slīppapīrs, gan tās amortizējošais paliktnis. Ja papīrs vairs neturas vai pamatne kļuvusi cieta un raupja, slīpēšana paliek nevienmērīga, bet motors un gultnis vēl ir vesels.

Ko varat pārbaudīt pats

1. Atvienotai mašīnai ar roku pagrieziet pamatni. Tai jākustas vienmērīgi, bez grabēšanas un iesprūšanas.
2. Pakustiniet pamatni uz augšu un sānis. Liels luksis vai grabēšana norāda uz nodilušu gultni vai ekscentriku.
3. Apskatiet Velcro pārklājumu: ja āķīši nolietoti un papīrs nelīp, vaina ir tikai platformā.
4. Iztīriet putekļu kanālus (skat. zemāku sadaļu) — bieži tieši aizsērējums imitē smagāku problēmu.

Velcro platformu daudzos modeļos var nomainīt pats — tā ir vienkārša, bieži nomaināma detaļa. Bet gultņa vai ekscentrika maiņa prasa korpusa izjaukšanu, presi un pareizo rezerves daļu; to atstājiet servisam.

Kāpēc pamatne nesistematiski vibrē vai 'klepo'

Atsevišķi ir vērts izšķirt situāciju, kad slīpmašīna nedarbojas vai vibrē neregulāri — strādā normāli, tad ik pa brīdim raustās, 'klepo' vai uz mirkli zaudē apgriezienus. Tas reti ir gultnis (gultņa vibrācija ir vienmērīga un pastāvīga) un biežāk norāda uz elektrisko pusi.

Visbiežākie cēloņi, no vienkāršākā uz nopietnāku:

1. Nodilušas oglekļa birstes (sukas). Tās ir kustīgs kontakts starp statoru un rotējošo kolektoru. Kad birstes nodilst līdz galam, kontakts kļūst nestabils — mašīna raustās, zaudē jaudu, dzirksteļo zem ventilācijas spraugām un beigās nogriežas. Sukas ir vienkārša, bieži nomaināma detaļa.
2. Nodilis vai netīrs kolektors. Dzirksteļojošas sukas laika gaitā apdedzina kolektora lameles. Ja kolektors ir melns vai ar rievām, jaunas sukas vien nepalīdz.
3. Bojāts apgriezienu regulators vai slēdzis. Daudzām slīpmašīnām ir apgriezienu regulatora elektronika; tās atteice rada raustīšanos un negaidītu apgriezienu maiņu. Slikts slēdža kontakts dod līdzīgu efektu.
4. Daļēji iesprūdis gultnis. Reti, bet sabrūkošs gultnis var mainīt slodzi un radīt 'klepošanu' zem motora.

Pašpārbaude: daudziem modeļiem birstes ir aiz skrūvētiem vāciņiem korpusa sānos — tos var izņemt un apskatīt. Ja ogle nodilusi līdz dažiem milimetriem vai noplaisājusi, tā ir maināma. Tomēr arī tad servisā jāpārbauda kolektora stāvoklis, ko dzirksteļojošas sukas mēdz iegraut.

Lentes slīpmašīna: lente noslīd vai negriežas — centrēšana un veltņu nodilums

Lentes slīpmašīnas raksturīgākā kļūme ir lente, kas slīd sānis un nost no veltņiem vai ārpus pamatnes. Reti tā ir paša motora vaina — cēlonis gandrīz vienmēr ir veltņos un to regulējumā.

Daudzas lentes slīpmašīnas dzen lenti caur dzensiksnu starp motoru un dzenošo veltni. Ja siksna pārtrūkst vai noslīd, motors dūc, bet lente stāv. Tas ir tipisks, labi maināms bojājums.

Centrēšana (tracking) ir vienkāršākais cēlonis: lielākajai daļai lentes slīpmašīnu ir neliela regulēšanas poga vai skrūve priekšējam veltnim. Ja lente slīd sānis tikko jaunai lentei, vispirms pieregulējiet centrēšanu — bieži tas ir viss vajadzīgais.

Bet ja pēc regulēšanas lente joprojām slīd, tad nodilis ir pats veltnis: priekšējais (brīvgaitas) veltnis ar savu gultni vai dzenošā veltņa gumijas pārklājums, kas ar laiku sacietē un kļūst gluds. Tādā gadījumā lente neturas, lai cik regulē, un veltnis jāmaina.

Ko varat pārbaudīt pats

1. Uzlieciet jaunu, nebojātu lenti — veca, izstaipīta vai ielocīta lente pati par sevi slīd.
2. Pieregulējiet centrēšanas pogu pakāpeniski, mašīnai īsi darbojoties un atkal atvienojot.
3. Ar roku (atvienotai mašīnai) pagrieziet veltņus — tiem jāgriežas viegli, bez grabēšanas un iesprūšanas.
4. Apskatiet gumijas pārklājumu: spīdīgs, gluds, sacietējis veltnis vairs nesatur lenti.

Putekļu nosūces aizsērējums kā slēpts cēlonis

Putekļu nosūce ir biežs un nepamanīts vibrācijas un pārkaršanas cēlonis abiem slīpmašīnu tipiem. Smalkie slīpēšanas putekļi krājas nosūces kanālos, filtrā, maisiņā un ap dzeses ventilatoru.

Ko tas izraisa:

• Aizsērējis dzeses gaiss → pārkaršana. Motors un elektronika dzesējas ar gaisa plūsmu caur korpusu. Kad ventilācijas spraugas aizsērē, motors pārkarst, smird pēc karstas izolācijas un beigās atslēdzas vai izdeg tinums.
• Putekļi gultņos → raupja gaita. Smalkie putekļi iekļūst ekscentra gultnī un veltņu gultņos, paātrinot nodilumu un radot vibrāciju.
• Pilns maisiņš/filtrs → atpakaļspiediens. Pilns putekļu maisiņš pasliktina nosūci, putekļi paliek zem pamatnes un papildus krāj uz slīpvirsmas.

Pašpārbaude ir vienkārša un droša: atvienotai mašīnai iztīriet nosūces kanālu, iztukšojiet maisiņu vai filtru, ar suku un saspiestu gaisu (ar acu aizsardzību) iztīriet ventilācijas spraugas. Diezgan bieži tieši aizsērējums imitē smagāku problēmu — pēc tīrīšanas vibrācija un karsēšana mazinās. Ja smaka un pārkaršana paliek arī pēc tīrīšanas, problēma ir motorā un to vērts parādīt servisā.

Kopīgās elektriskās kļūmes: birstes, slēdzis, vads

Šie simptomi ir kopīgi visiem rokas elektroinstrumentiem — gan ekscentra, gan lentes slīpmašīnai:

• Mašīna neieslēdzas vispār. Vispirms pārbaudiet rozeti, pagarinātāju un vadu (akumulatora modeļiem — uzlādi un kontaktus). Bieži vaina ir vada lūzumā tieši pie korpusa vai pie kontaktdakšas, kur tas visvairāk locās.
• Ieslēdzas, bet uzreiz nogriežas / dzirksteļo iekšpusē. Tipiskākais cēlonis ir nodilušas sukas vai apdedzis kolektors.
• Slēdzis jātur spiests vai 'lec'. Nolietots slēdzis ar sliktu kontaktu — atsevišķa nomaināma detaļa.
• Smaka pēc deguma izolācijas. Nekavējoties atvienojiet un nelietojiet. Tas norāda uz pārkarsušu vai izdegušu tinumu un prasa servisu.

Vadu, kontaktdakšu un ārēji pieejamas sukas var pārbaudīt pats. Tinuma, kolektora un iekšējās elektronikas diagnostika prasa izjaukšanu un mērinstrumentus — to dariet servisā. Līdzīgs loģisks dalījums starp pašpalīdzību un servisu ir aprakstīts arī rakstā par to, kad leņķa slīpmašīna negriežas vai dzirksteļo.

Kad slīpmašīnu lētāk mainīt nekā remontēt

Slīpmašīnas lielākoties ir labojamas, un viena nodiluša mezgla maiņa parasti ir izdevīgāka nekā jauna instrumenta pirkšana. Bet ne vienmēr — daudz ko izšķir, vai bojājums ir lokāls un vai detaļas vēl ražo.

Vienkāršais princips: ja bojāta viena lokāla detaļa — gultnis, veltnis, siksna, sukas, platforma vai slēdzis — un korpuss ar motoru ir vesels, viena bojāta mezgla nomaiņa ir izdevīgāka par jaunu instrumentu. Ja vienlaikus krīt vairākas lietas vai izdedzis motora tinums vienkāršai mašīnai, kuras detaļas vairs neražo, līdzsvars sver par labu nomaiņai — un to apskatē sakām atklāti.