Leņķa slīpmašīna negriežas vai stipri dzirksteļo — kā atrast vainu

Ieslēdzat leņķa slīpmašīnu, un tā vai nu vispār nereaģē, vai griežas gausi un sāk dūmot, vai zem korpusa lec spilgta zila dzirkstele. Tās ir trīs pavisam dažādas kļūmes ar dažādiem iemesliem, un, pirms nesat instrumentu metāllūžņos, ir vērts saprast, kura no tām jums ir. Šis ir godīgs apskats no darbgalda: kāpēc leņķa slīpmašīna negriežas vai dzirksteļo, ko droši varat pārbaudīt pats, kur sākas serviss un kad viena dzīva detaļa atrisina visu.

Vispirms drošības brīdinājums: slīpmašīnas korpusā ir tīkla spriegums un ātri rotējoša detaļa. Pirms jebkuras pārbaudes izvelciet kontaktdakšu no rozetes un noņemiet disku; akumulatora modelim — izņemiet bateriju. Atvērtu, pieslēgtu mašīnu netestējiet ar pirkstiem. Runa ir par parastu rokas leņķa slīpmašīnu (bulgārku) ar universālo kolektora motoru — gan mazajām 125 mm, gan lielajām 230 mm mašīnām.

Kāpēc leņķa slīpmašīnas mēdz izdegt — putekļi un slodze

Leņķa slīpmašīna ir viens no smagāk strādājošajiem instrumentiem mājsaimniecībā. Tā griežas ar 10 000–11 000 apgriezieniem minūtē, un tieši pa tās ventilācijas spraugām iekšā iet abrazīvie putekļi no metāla, betona un flīzēm. Šie putekļi ir vadoši un abrazīvi vienlaikus — tie nodilina ogļu sukas, aizsērē kolektoru un grauž tinuma izolāciju.

Otrs slepkava ir slodze. Kad ar spēku spiežat disku materiālā vai ļaujat mašīnai iesprūst un apstāties, motors uz mirkli velk milzīgu strāvu, tinums sakarst, un izolācija pamazām bojājas. Lielākā daļa atteic, ko redzu uz galda, ir tieši šo divu lietu — putekļu un pārslodzes — summa. Labā ziņa: vairums no tām ir lokālas, vienas detaļas atteices, nevis visa instrumenta nāve.

Negriežas vispār: vads, slēdzis, mēlīte

Ja mašīna pilnīgi klusē — nav ne dūkoņas, ne raustīšanās, ne dzirksteles, — vispirms domājiet par to, kas notiek pirms motora: barošanu un slēdzi. Tās ir drošākās un biežākās vietas, kur pašam ir, ko pārbaudīt.

1. Pārbaudiet rozeti un pagarinātāju. Banāli, bet bieži. Iespraudiet rozetē kaut ko, par ko zināt, ka strādā. Pagarinātāji ar vājiem kontaktiem un saritināti spoles veidā ir tipisks viltus trauksmes avots.
2. Apskatiet vadu pie korpusa. Tieši tur, kur vads ieiet rokturī, tas gadiem tiek locīts un saraustīts. Iekšējais pārrāvums šajā vietā ir ļoti biežs: mašīna te strādā, te nestrādā, ja vadu pakustina. Ja, kustinot vadu, instruments raustās — vaina ir vadā vai tā ieejas spailē.
3. Pārbaudiet slēdzi un bloķētāju (mēlīti). Daudzām mašīnām ir ieslēgšanas bloķētājs, ko vispirms jāspiež uz priekšu, un tikai tad nospiežams galvenais slēdzis. Pārliecinieties, ka bloķētājs nav iesprūdis vai pilns ar putekļiem. Pats slēdzis ir mehāniska detaļa, kas no abrazīviem putekļiem ar laiku pārstāj slēgt kontaktu.

Šeit beidzas droša pašpalīdzība. Vadu un rozeti jūs varat pārbaudīt mierīgā prātā. Bet, ja gribat mērīt slēdža kontaktus vai meklēt vada pārrāvumu ar multimetru, korpuss jāatver, un to dariet tikai pie izrauta vada un ar zināšanām. Ja barošana ir kārtībā, vads vesels, bet mašīna joprojām klusē — nākamais aizdomās turamais ir slēdzis vai pārtrūcis pievads līdz sukām, un tā jau ir darbgalda lieta. Plašāks ceļvedis šim gadījumam ir atsevišķā rakstā — elektroinstruments neieslēdzas.

Griežas, bet vāji un karst: nodilušas ogļu sukas

Šis ir vissvarīgākais simptoms, ko atpazīt, jo tas ir gan visbiežākais, gan visizdevīgāk labojamais. Ja mašīna iedarbojas, bet velkas gausi, jaudas nav, zem korpusa lec dzirksteles un sāk smaržot pēc apdeguma — visdrīzāk vainīgas ir nodilušas ogļu sukas (otas).

Ogļu sukas ir divi mazi grafīta klucīši, kas atsperu spiesti pieskaras rotējošajam kolektoram un padod tam strāvu. Tās ir paredzētas, lai nodilst — tā ir nomaināma nodiluma detaļa, un tieši tāpēc tās ir izdevīgākais remonts. Kad sukas nodilušas līdz galam, kontakts kļūst slikts, pieaug dzirksteļošana, krīt jauda un aug temperatūra.

Pazīmes, kas norāda tieši uz sukām:

• Jauda pakāpeniski kritusies pēdējās nedēļās, nevis pazudusi pēkšņi.
• Zem ventilācijas spraugām pie motora redzama vienmērīga, dzeltenīgi-oranža dzirksteļošana pa apli.
• Mašīna “klepo”, ieslēdzoties raustās, dažreiz palaižas tikai pēc otrā mēģinājuma.
• No iekšas nāk silta grafīta un apdeguma smaka.

Pašpārbaude ir reāli iespējama, jo daudzām mašīnām sukas ir aiz skrūvējamiem vāciņiem korpusa sānos — tos var noņemt bez pilnas izjaukšanas. Izvelciet suku un paskatieties uz grafīta garumu: ja palicis pāris milimetru klucītis vai redzama metāla atspere/pievads, kas jau skar kolektoru, tās ir jāmaina. Svarīgi: sukas vienmēr maina pārī, abas vienlaikus, un labā servisā vēl notīra kolektoru un pārbauda, vai tas nav apdedzis.

Brīdinājums: ja mašīnu turpina lietot ar pilnībā nodilušām sukām, atspere un metāla turētājs sāk berzt un dragāt kolektoru. Tad vienkārša suku maiņa pārvēršas par nopietnāku rotora remontu. Tāpēc, ja jūtat krītošu jaudu un augošu dzirksteli, neizspiediet mašīnu līdz galam — pārbaudiet sukas.

Stipra dzirkstele zem korpusa: statora vai rotora tinums

Citāda dzirkstele ir cita problēma. Ja dzirksteļošana nav vienmērīga oranža čaukstoņa, bet spilgta, zila, ar lokiem un sprakšķiem, pavada to asa elektriskās smakas vai pat dūmu strūkla, tad runa vairs nav par sukām, bet par tinumu — rotoru (enkuru) vai statoru.

Rotora kolektors sastāv no daudzām vara plāksnītēm. Ja viena tinuma sekcija ir pārdegusi vai īssavienota, dzirkstele lec tieši vienā kolektora vietā ik apgriezienu — redzams asi norobežots, spilgts punkts, kas griežas līdzi. Statora bojājums savukārt dod jaudas zudumu, spēcīgu sakaršanu un raksturīgu izolācijas degšanas smaku jau pēc dažām sekundēm.

Pie tinuma bojājuma pašpalīdzība beidzas pavisam. Ko varat un drīkstat darīt: nekavējoties atvienot mašīnu no tīkla un to vairs nelietot. Turpināta lietošana ar degošu tinumu nozīmē īssavienojumu, kas var izsist automātu, sabojāt vēl veselās detaļas vai radīt apdegumu. Vai bojāts ir rotors vai stators — un vai konkrētajam modelim tos vēl piegādā — izšķir diagnostika uz galda.

Reduktora un vārpstas problēmas

Ne vienmēr vaina ir elektrībā. Ja motors dūc normāli un dzirkstele ir tīra, bet disks negriežas, griežas ar troksni vai bremzē — domājiet par mehānisko daļu: reduktoru un vārpstu.

• Nodiluši vai izdrupuši zobrati. Leņķa slīpmašīnā griezi no motora uz disku pārnes pāris konisko zobratu reduktorā. No pārslodzes, iesprūšanas un izsīkuša smēra zobi var noslīpēties vai izlūzt. Pazīme: motors dūc, bet vārpsta negriežas vai griežas ar metālisku klabēšanu un rāvieniem.
• Bojāti gultņi. Nodiluši vārpstas vai enkura gultņi dod augstu gaudošanu, vibrāciju un sajūtamu spēli, paraustot vārpstu. Ar laiku tas grauj arī reduktoru un kolektoru.
• Iesprūdis vārpstas bloķētājs. Poga, kas tur vārpstu diska maiņas laikā, mēdz iesprūst vai salūzt. Ja tā paliek iespiesta, vārpsta nemaz negriežas, lai gan motors ir kārtībā.
• Bojāta vārpsta vai uzgrieznis. Pēc smaga iesprūšanas brīža gadās, ka cietis pats vārpstas vītnes gals vai diska uzgrieznis.

Pašam te darāmā ir maz, un atvērt eļļainu reduktoru bez rezerves smēra un detaļām nav vērts. Drošā pašpārbaude: ar izrautu vadu pagrieziet vārpstu ar roku. Ja tā griežas raupji, ar klabēšanu vai vispār nekustas, kamēr motors ir vesels, — vaina ir mehānikā. Reduktora zobratus un gultņus bieži ir vērts mainīt, jo tās ir atsevišķas detaļas; vienas pārnesuma daļas atjaunošana parasti ir izdevīgāka nekā jauna instrumenta pirkšana, ja korpuss un motors ir sveiki.

Kad slīpmašīna jāuztic servisam Rīgā

Lai būtu skaidra robeža, kur beidzas droša pašpalīdzība un sākas serviss:

• Drīkstat pats: pārbaudīt rozeti un pagarinātāju; apskatīt vadu pie roktura; notīrīt ventilācijas spraugas; pie izrauta vada apskatīt sukas aiz sānu vāciņiem un ar roku pagriezt vārpstu.
• Jāuztic servisam: vada pārrāvuma un slēdža mērīšana iekšpusē; rotora vai statora dzirkstele un degšanas smaka; reduktora un gultņu remonts; jebkas, kas izsit automātu vai dod dūmus.

Lēmums “labot vai pirkt jaunu” ir godīgs. Ja bojāta viena lokāla detaļa — sukas, slēdzis, vads, gultnis vai zobrats — un korpuss ar motoru ir vesels, vienas detaļas remonts parasti ir izdevīgāks nekā vesels jauns instruments. Ja vienlaikus ir izdedzis stators, nodilis rotors un noslīpēts reduktors, vai konkrētajam vecam modelim detaļas vairs neražo, līdzsvars sver par labu nomaiņai — un to apskatē pasakām atklāti, bez uzspiešanas.