Akumulatora skrūvgriezis vāji griež vai izslēdzas zem slodzes — kāpēc?

Pievelkat skrūvi, instruments aizgriež dažas, tad spiediena brīdī jauda nokrīt, motors iesmilkst un apstājas — bet sajūgs (tā skaitļu gredzens ap patronu) ir pareizi noregulēts un neslīd. Ja akumulatora skrūvgriezis vāji griež vai izslēdzas zem slodzes, cēlonis gandrīz vienmēr ir vienā no četrām vietām: nogurusi baterija, nodilušas ogļu sukas vai motors, aizsardzības elektronika, kas pati nogriež jaudu, vai pārkaršana. Šis ir godīgs apskats no darbgalda — kā tos atšķirt pēc dažām minūtēm darba, ko droši pārbaudīt pašam, un kur sākas serviss.

Kad akumulatora skrūvgriezis vāji griež vai izslēdzas zem slodzes — kā atšķirt cēloņus

Lielākā daļa cilvēku jaudas zudumā uzreiz vaino bateriju un steidz pirkt jaunu. Bieži tas ir pareizi, bet ne vienmēr — un jauna baterija nelabotam motoram vai nostrādājušai aizsardzībai ir izmests pirkums. Pirms kaut ko mainīt, jānošķir, kura no četrām sistēmām atsakās.

Visa diagnoze balstās uz vienu jautājumu: kā tieši instruments zaudē jaudu zem slodzes? Trīs tipiski raksti norāda uz trim dažādiem cēloņiem.

Pirmais solis ir bezmaksas un to var katrs: paņemiet otru pilnu bateriju (no tā paša instrumenta vai paziņas tāda paša modeļa) un atkārtojiet to pašu darbu. Ja ar otru bateriju jauda atjaunojas — vaina ir pirmajā baterijā, un tālāk lasiet par baterijas nogurumu. Ja arī ar otru bateriju instruments tāpat „nokrīt" — vaina ir pašā instrumentā: motorā, sukās vai platē.

Otrs, ko izslēgt uzreiz: ka tas nav mehānika. Ja patrona griežas, bet uzgalis ne — vai uzgalis griežas tukšgaitā, bet apstājas pie pirmās pretestības — tas var būt sajūga vai pārnesumkārbas jautājums, nevis jaudas. To detalizēti aplūkojam rakstā Urbjmašīna griežas, bet neurbj. Šeit pieņemam, ka sajūgs ir kārtībā un mehānika griežas — runa ir tieši par jaudas zudumu.

Baterijas nogurums: tur dažas skrūves un izslēdzas

Tas ir biežākais cēlonis, un tam ir ļoti raksturīga uzvedība. Instruments uzlādēts rāda pilnu, sākumā griež normāli, bet pēc dažām skrūvēm vai dažām urbuma sekundēm zem slodzes jauda strauji nokrīt un instruments izslēdzas. Atstājot to mierā uz minūti, baterija „atgūstas" un dod vēl pāris skrūves — tad atkal beidzas.

Iemesls ir litija šūnu (parasti 18650 vai 21700 elementu pakas) iekšējās pretestības pieaugums. Ar gadiem un uzlādes cikliem šūnas zaudē spēju atdot lielu strāvu. Tukšgaitā spriegums izskatās labs, bet, tiklīdz prasi strāvu, spriegums uz šūnām strauji nokrīt zem sliekšņa, un BMS (baterijas aizsardzības plate) drošības pēc atslēdz visu paku. No malas tas izskatās tā, it kā instruments būtu „beidzies".

Bieži vaina nav visā pakā, bet vienā vai divās vājākajās šūnās. Pārējās ir labas, bet pati vājākā nokrīt pirmā un nogāž visu paku. Tieši tāpēc litija pakām ir vērts veikt šūnu nomaiņu pakā — nomainīt nogurušās šūnas pret jaunām un atjaunot līdzsvaru, nevis mest ārā visu instrumentu.

Šim ir tuvs „radinieks": baterija, kas pēc uzlādes rāda pilnu, bet izlādējas pārāk ātri, pat bez smagas slodzes. Ja jūsu gadījums ir vairāk par strauju izlādi nekā par „nokrišanu" zem slodzes, lasiet Akumulators rāda pilnu, bet ātri izlādējas — tur šūnu nogurums izklāstīts plašāk.

Ko pārbaudīt pašam:

1. Uzlādējiet bateriju līdz galam un ļaujiet tai atdzist (silta no lādētāja baterija dod nepatiesu ainu).
2. Veiciet to pašu darbu ar otru pilnu bateriju. Ja problēma seko vienai konkrētai baterijai, nevis instrumentam — vaina ir tajā pakā.
3. Apskatiet baterijas pamatni: oksidēti vai apdeguši kontakti, izliecies korpuss, pietūkums. Pietūkušu litija paku nelietojiet un nelādējiet — vediet uz servisu.

Motors un ogļu sukas: jaudas kritums plus deguma smaka

Ja jauda krīt arī ar pārbaudīti labu bateriju, skatieties uz motoru. Vecākajos un lētākajos skrūvgriežos motors ir ar ogļu sukām (kolektora motors): divi mazi grafīta klucīši pieskaras rotējošajam kolektoram un padod tam strāvu. Sukas ar laiku nodilst — un nodilušas sukas dod tieši jaudas zudumu zem slodzes.

Tipiskās pazīmes:

• Jauda nekrīt pēkšņi, bet pakāpeniski mēnešu laikā — instruments „kļūst vājāks".
• Dzirksteles ap motora galu (caur ventilācijas spraugām var redzēt zilganu mirgošanu).
• Apsvilušas izolācijas vai grafīta smaka pēc dažām minūtēm darba.
• Reizēm motors „iesprūst" un sāk griezties tikai pēc viegla uzsitiena — tas ir nodilušu suku vai netīra kolektora simptoms.

Ogļu sukas ir nomaināma, viegli pieejama detaļa un viens no pateicīgākajiem remontiem — to maiņa bieži atdod instrumentam jaudu pilnībā. Bet, ja sukas atstātas par ilgu, nodilušas līdz turētājam, tās sāk skrāpēt un sabojāt kolektoru — tad jāmaina jau viss enkurs vai motors.

Jaunākos zīmola instrumentos (Makita LXT, DeWalt XR, Bosch Professional, Milwaukee Fuel) bieži ir bezsuku (brushless) motors — tur suku nav vispār. Tādā gadījumā jaudas zudums ar labu bateriju visbiežāk norāda nevis uz motoru, bet uz vadības plati (par to nākamajā sadaļā) vai uz tinumu, kas sācis īsot. Bezsuku motora vai tā Hola sensoru pārbaude prasa darbgaldu — to pašrocīgi droši nenovērtēsiet.

Deguma smaka ir robežzīme. Ja instruments smird pēc apsviluša — atlaidiet mēli, izņemiet bateriju un nelietojiet to līdz apskatei. Tas var būt vienkārši nodilušas sukas, bet var būt arī sākts īssavienojums tinumā, un turpināt griezt nozīmē motoru pabeigt galīgi.

Elektronikas aizsardzības atslēgšanās zem slodzes

Šis ir viltīgākais raksts un to bieži sajauc ar bateriju. Instruments strādā tukšgaitā normāli, bet, tiklīdz iedod reālu slodzi — bieza skrūve, ciets koks, urbis iesprūst — jauda uzreiz nokrīt vai instruments klikšķ un pilnībā atslēdzas. Atlaižot mēli un nospiežot vēlreiz, viss atkal strādā, līdz nākamajai smagajai slodzei.

Tā nav nejaušība — tā ir aizsardzība, kas nostrādā ar nodomu. Iemesli, no biežākā:

• Pārstrāvas aizsardzība uz vadības plates. Brushless instrumentos plate mēra motora strāvu un atslēdz to, ja strāva pārsniedz robežu (instruments iesprūdis, motors stāv). Ja kāds MOSFET vai mērīšanas ķēde sāk darboties slikti, plate „redz" pārstrāvu agrāk nekā vajadzētu un nogriež jaudu pie normālas slodzes.
• Vājš kontakts starp bateriju un instrumentu. Oksidētas vai izdilušas baterijas spailes rada pretestību. Tukšgaitā tas netraucē, bet zem slodzes uz tām nokrīt spriegums, un instruments „nokrīt" tieši kā tukša baterija. Tīrs spirta tampons pa spailēm dažkārt atrisina visu problēmu.
• Mēles slēdzis (variators). Tieši slēdzī ir elektronika, kas regulē ātrumu. Apdeguši kontakti vai bojāts slēdža modulis dod sviedienus jaudā un atslēgšanos zem slodzes.
• BMS robežvērtība baterijā. Kā minēts augstāk — vāja paka liek BMS atslēgt slodzē, un tas izskatās identiski platē nostrādājušai aizsardzībai. Tieši tāpēc otrās baterijas tests ir tik svarīgs: tas atšķir baterijas BMS no instrumenta plates.

Pašpārbaude šeit ir īsa un droša: iztīriet baterijas un instrumenta kontaktus, pārbaudiet, vai baterija ar klikšķi nofiksējas līdz galam, un izmēģiniet otru bateriju. Ja pēc tā instruments joprojām klikšķ un atslēdzas pie normālas slodzes ar labu bateriju — vaina ir platē vai slēdzī, un to atver serviss. Plati pašrocīgi nelodējiet: nepareizi nomainīts MOSFET vai apgriezta polaritāte sabojā visu vadības moduli.

Pārkaršana: kāpēc instruments izslēdzas pēc minūtēm

Atsevišķs raksts: instruments sākumā griež normāli, bet pēc vairākām minūtēm nepārtraukta darba izslēdzas, un korpuss vai baterija ir manāmi karsti. Pēc atdzišanas viss atkal strādā. Tā ir termiskā aizsardzība, kas drošības pēc apstādina instrumentu, pirms kaut kas izkūst.

Kur tā var nostrādāt:

• Baterijā. BMS uzrauga šūnu temperatūru. Smaga slodze sasilda vājas šūnas, un paka atslēdzas. Nogurusi baterija silst ātrāk — tas bieži iet roku rokā ar baterijas nogurumu no augšas.
• Motorā. Nodilušas sukas, nosprostota ventilācija (saskrēpēti putekļi un koka skaidas ap dzeses atverēm) vai pārāk smaga ilgstoša slodze pārkarsē tinumus.
• Elektronikā. Vadības plates jaudas tranzistori karst; ja to dzese pasliktinās, plate aizsargājas un atslēdzas.

Pašpārbaude: iztīriet ventilācijas atveres no putekļiem un skaidām, dodiet instrumentam atdzist starp smagiem darbiem un nestrādājiet ar to nepārtraukti — skrūvgriezis nav domāts nepārtrauktai slodzei stundām. Ja instruments pārkarst un atslēdzas pēc dažām minūtēm vieglas slodzes, kad tam vajadzētu vilkt mierīgi, tas vairs nav normāli — sila vai vāja baterija, vai sākts motora bojājums, un to vērtē apskatē.

Diagnostika Rīgā: ko pārbaudīt pašam

Pirms vest instrumentu uz servisu, šie soļi atšķir lielāko daļu cēloņu un dažkārt atrisina problēmu uz vietas. Visi ir droši — bateriju ārā, korpusu vaļā nelaužam.

1. Otrās baterijas tests. Tas pats darbs ar otru pilnu, atdzisušu bateriju. Atrisinās → baterija. Neatrisinās → instruments.
2. Kontaktu tīrīšana. Iztīriet baterijas un instrumenta spailes (sauss spirta tampons), pārliecinieties, ka baterija fiksējas ar klikšķi.
3. Sajūga un mehānikas izslēgšana. Pagrieziet sajūga gredzenu uz urbja simbolu (maks. moments). Ja slīd tikai zemos iestatījumos — tas ir sajūgs, ne jauda.
4. Skaņa, smaka, dzirksteles. Klausieties motoru tukšgaitā un zem slodzes; ostiet, vai nav apsviluša; skatieties ventilācijas spraugās, vai nav dzirksteļu.
5. Temperatūra. Vai baterija vai korpuss kļūst karsts pirms atslēgšanās? Tas norāda uz termisko aizsardzību.

Kur skaidri jāapstājas un jāvēršas servisā: deguma smaka, pietūkusi vai deformēta litija baterija, instruments, kas klikšķ un atslēdzas pie normālas slodzes ar labu bateriju, bezsuku motora vai vadības plates pārbaude. Litija paku iekšpuse zem sprieguma un nepareiza iejaukšanās tajā ir ugunsgrēka risks — to neatveriet pats.