Urbjmašīna griežas, bet neurbj — patrona, sajūgs un reduktors

Jūs piespiežat mēlīti, motors gausi iegaudojas un griežas, bet urbis stāv uz vietas — vai arī skrūve neieiet, sajūgs sāk klikšķēt tukšgaitā, pirms skrūve vispār ir iesēdusies. Tā nav elektronikas kļūme. Ja motors skaļi rūc, bet uz patronu griezes moments neaiziet, problēma gandrīz vienmēr ir mehāniskajā piedziņas ķēdē: patronā, sajūgā, reduktorā vai trieciena mehānismā.

Vispirms novelciet svarīgu robežu. Šis raksts ir par instrumentu, kura motors strādā, bet izejas vārpsta negriežas pareizi. Ja motors vispār neieslēdzas — nav skaņas, mēlīte klusē, nekādas reakcijas — tā ir pavisam cita pasaule (slēdzis, ogļu birstes, akumulators, vadu pārrāvums). Tādā gadījumā lasiet rakstu par to, kāpēc elektroinstruments neieslēdzas, nevis šo. Šeit pieņemam, ka dzirdat motoru griežamies.

Rīgā šādas urbjmašīnas un skrūvgriežus mēs redzam visbiežāk ap 4.–6. lietošanas gadu, kad sajūga atspere un reduktora zobrati jau ir nodiluši, bet motors vēl pilnībā vesels. Akumulatora platformas ir labas, žēl mest ārā, un reti kura no šīm kļūmēm prasa jaunu instrumentu.

Motors griežas, bet patrona negriežas — reduktors

Šī ir skaidrākā mehāniskā kļūme: piespiežat mēlīti, motors griežas dzirdami un ātri, bet patrona un urbis stāv nekustīgi vai griežas daudz lēnāk nekā motors skan. Motors rotē, taču griezes moments līdz patronai neaiziet — ķēde starp tiem ir pārrauta.

Iekšā urbjmašīnai motora un patronas starpā ir planetārais reduktors: vairākas pakāpes ar saules zobratu, satelītzobratiem un to turētāju (nesēju). Ja saules zobrata vai satelītu zobi ir noapaļojušies vai nolūzuši, motors brīvi griež, bet izeju nepiedzen. Vēl viens tipisks scenārijs — satelītu turētājs (nesējs) ir ieplaisājis vai izkususi tā plastmasa pēc ilgstošas pārslodzes; tad zobi ir veseli, bet turētājs vairs neaiztur asis.

Pazīmes, pēc kurām to atpazīt:

• Motors griežas skaļi un ātri, patrona stāv vai gausi raustās.
• No reduktora korpusa nāk krakšķēšana, klabēšana vai metāla skrāpēšana.
• Pārmaiņus brīžiem moments «pieķeras» un atkal pazūd — daļēji nolūzuši zobi.
• Reizēm jūtama smaka pēc karstas plastmasas — izkusis turētājs.

Reduktora atvēršana, zobratu komplekta un nesēja nomaiņa, jaunas smērvielas ielikšana — tas ir darbgalda darbs. Reduktoru nedrīkst pildīt ar nepareizu smērvielu (parasta litola tur nederēs), un satelītu asis jāsaliek precīzi, citādi tas pats salūzīs pēc nedēļas. Mājās to izjaukt nav vērts.

Patrona nesatver uzgali vai tas sitas

Šeit reduktors ir vesels — moments aiziet līdz patronai —, bet pati patrona neizpilda savu uzdevumu. Ātrās fiksācijas (keyless) patronas iekšā ir trīs spīles, kas, griežot uzmavu, savelkas uz urbja kāta. Kad spīļu zobi nodilst vai mehānisms aizsērē ar metāla skaidu un putekļiem, patrona vairs neturas.

Divi atšķirīgi simptomi, divas atšķirīgas nianses:

• Patrona vispār nesatver uzgali. Pievelkat uzmavu, bet urbis brīvi izvelkas vai izšļūk slodzē. Spīles ir nodilušas vai netīras, atspere vājināta.
• Uzgalis sitas / urbis iet «astoņniekā». Patrona satver, bet urbja gals raksta apli — redzams sitiens (run-out). Te vainojama vai nodilusi pati patrona, vai izspēlēts vārpstas gultnis, uz kura patrona sēž.

Vienkārša pārbaude, lai atšķirtu patronu no gultņa: ievietojiet labu, taisnu urbi, savelciet patronu un ar roku pagroziet to lēnām, vērojot urbja galu pret nekustīgu atskaites punktu. Ja sitas pati patrona — bieži pietiek to nomainīt. Ja sitas viss patronas mezgls kopā ar vārpstu un ir jūtama radiāla spēle, kad to kustinat sānis, tad runa ir par vārpstas gultni, kas ir dziļāk, jau reduktora pusē.

Patronas nomaiņa daudzos modeļos ir mājās izdarāma — par to vairāk lēmumu sadaļā un FAQ. Vārpstas gultnis ir darbgalda darbs.

Sajūgs slīd — skrūves neieiet, klikšķ par agru

Skrūvgriežiem aiz patronas ir regulējamais sajūgs — gredzens ar cipariem, kas nosaka, pie kāda griezes momenta piedziņa «atslēdzas» klikšķot, lai nepārvilktu skrūvi. Kad sajūgs sāk slīdēt par agru, jūs to atpazīstat uzreiz: uzliekat lielāko momenta iestatījumu vai urbja režīmu, sākat dzīt skrūvi, un sajūgs klikšķ tukšgaitā, pirms skrūves galva vispār ir saskārusies ar virsmu.

Iekšā ir sajūga gredzens ar zobiem vai lodītēm un atspere, kas tos satur kopā. Ar laiku atspere nogurst un zaudē spēku, vai sajūga zobi/lodītes nodilst. Rezultāts — sajūgs «atslēdzas» pie daudz zemāka momenta nekā cipars uz gredzena solās.

Pēdējā rinda ir svarīga robeža. Urbja režīmā (uzgriežot gredzenu līdz urbja ikonai) sajūgs ir apiets — moments iet tieši. Ja arī šajā režīmā moments slīd vai pazūd, vainīgs nav sajūgs, bet reduktors. Tā ir laba pašpārbaude pirms instrumenta atvešanas.

Sajūga atveseļošana nozīmē atspere un sajūga elementu nomaiņu un precīzu salikšanu — tas notiek darbgaldā kopā ar reduktora apskati, jo abi mezgli sēž vienā korpusā.

Trieciena režīms neieslēdzas (triecienurbjmašīnām)

Triecienurbjmašīnai (ar āmura/trieciena ikonu uz režīma pārslēga) ir atsevišķs trieciena mehānisms: divas rievotas (zobotas) plāksnes — rēķveida diski —, kas, piespiežot urbi pret materiālu, klabinās viena pret otru un dod vārpstai mazos sitienus uz priekšu. Tas ir tas, kas ļauj urbt betonā un ķieģelī. Ja režīms ir ieslēgts, bet sitienu nav — urbis tikai griežas un slīd pa betonu —, šīs plāksnes ir nodilušas līdz gludam.

Kā droši pārbaudīt, vai tā tiešām ir trieciena mehānisma vaina:

1. Pārslēdziet uz trieciena režīmu (āmura ikona).
2. Ievietojiet urbi, atspiediet to ar zināmu spēku pret cietu virsmu un dodiet apgriezienus.
3. Klausieties un jūtiet: vesels mehānisms dod jūtamu, dzirdamu «rrrr» rīboņu un vibrāciju. Ja ir tikai gluda griešanās bez rīboņas — sitiens ir pazudis.

Svarīga nianse: trieciena sitiens parādās tikai zem spiediena. Daudzi domā, ka mehānisms salūzis, jo tukšgaitā gaisā nekas neklab — tas ir normāli. Pārbaude derīga tikai ar urbi piespiestu pret materiālu.

Vēl viens biežs gadījums Rīgas dzīvokļos — cilvēks ar vieglu skrūvgriezi (bez āmura funkcijas) mēģina urbt betona sienu un brīnās, ka neiet. Tā nav kļūme; tādam instrumentam vienkārši nav trieciena mehānisma. Betonam vajadzīga triecienurbjmašīna vai perforators.

Rēķveida disku nomaiņa ir darbgalda darbs — jāatver korpuss, jānomaina abas plāksnes komplektā un pareizi jānoregulē trieciena gājiens.

Iestrēdzis ātrumu / režīmu pārslēgs

Daļa kļūmju nav iekšā, bet uz virsmas: pārslēgs vienkārši iestrēdzis vai salūzis. Divi pārslēgi mēdz radīt problēmas:

• Ātruma pārslēgs (1–2 pārnesumi) uz reduktora augšas. Ja tas iesprūdis starp pozīcijām, reduktors paliek «pa vidu» — zobrati nav pilnībā saķērušies, un moments slīd vai vispār neaiziet. Bieži vainīga ir tikai aizsērējusi mehānika vai noslīdējusi pārslēga mēle.
• Režīma colla/gredzens (urbis / skrūve / āmurs), kas neizklikšķ līdz galam vajadzīgajā pozīcijā. Tad sajūgs paliek daļēji ieslēgts vai trieciens daļēji izslēgts.

Mājās droši pārbaudāmais: ar izslēgtu instrumentu (akumulators nost) ar roku pakustiniet pārslēgu un pilnībā iebīdiet to katrā pozīcijā līdz klikšķim. Ātruma pārslēgu nekad nepārslēdziet, kamēr motors griežas — to pārvieto tikai apstājušamies instrumentam, citādi sabojāsiet zobratus. Ja pēc kārtīgas pilnas pārslēgšanas moments atgriežas — problēma bija tikai daļēji ieslēgts pārslēgs. Ja pārslēgs ir mīksts, lūzis vai negriežas — tas ir iekšējs remonts.

Ko vari salabot pats un kas jānes uz darbgaldu

Robeža te ir skaidra: ārējās, viegli pieejamās detaļas — pats; viss, kas prasa reduktora korpusa atvēršanu — darbgalds. Galvenais drošības noteikums pirms jebkā: izņemiet akumulatoru (vai atvienojiet tīkla vadu), lai instruments nepēkšņi neiedarbotos.

Patronas nomaiņa ir vienīgais šī saraksta «iekšējais» darbs, ko daudzi tiešām var izdarīt mājās — sīkāk FAQ. Visu pārējo iekšpusi — sajūgu, reduktoru, trieciena plāksnes — labāk neaiztikt: tur ir noslogotas atsperes, precīzs salikums un smērvielas izvēle, kur viena kļūda nozīmē atkārtotu lūzumu.

Praktisks padoms par to, vai vispār ir vērts labot: profesionālas klases Makita, Bosch un DeWalt urbjmašīnas un skrūvgrieži ir izturīgi, un mehāniskais remonts tiem parasti atmaksājas daudz vairāk nekā līdzvērtīga jauna instrumenta iegāde. Lētai bezzīmola urbjmašīnai ar sadegušu reduktoru aina var būt citāda. Vai konkrēti šajā gadījumā ir vērts labot, parāda apskate: pēc ātrās diagnostikas redzam, kas tieši nodilis, un godīgi pasakām, vai remonts atmaksājas. Ja šaubāties, kura zīmola instruments labāk iztur ikdienas slodzi, noder mūsu Makita, Bosch un DeWalt remonta salīdzinājums.

Plašāk par to, ko darām ar visu instrumentu klāstu, lasiet lapā par elektroinstrumentu remontu Rīgā.