Elektroinstruments neieslēdzas vai apstājas zem slodzes — kā atrast vainu

Jūs piespiežat mēlīti, un nekas nenotiek — vai instruments iedarbojas, pagriežas pus apgriezienu un nomirst, tiklīdz urbis ieēd betonā. Pirms nesat to uz servisu, pavadiet divas minūtes, lai noskaidrotu, kura no trim lietām ir vainīga: pats instruments, akumulators vai lādētājs. Ļoti bieži «sabojātais perforators» izrādās tukša baterija, un otrādi — cilvēks pērk jaunu akumulatoru, bet vaina sēž slēdzī.

Šis ir lauka diagnostikas ceļš tieši tā, kā mēs ejam pie darbgalda: vispirms atdalām barošanu (akumulators vai lādētājs) no instrumenta, un tikai tad, kad instruments ir apstiprināts kā vainīgais, pēc raksturīgā simptoma izolējam iekšējo bojājumu — slēdzi, ogļu birstes, enkuru vai reduktoru.

Pirmais sadalījums: instruments, akumulators vai lādētājs?

Neuzķerieties uz pirmo minējumu. Visa diagnostika balstās uz vienkāršu loģiku — nomainiet pa vienam mainīgajam un skatieties, kas mainās.

Akumulatora instrumentam paņemiet otru, zināmi labu bateriju no tās pašas platformas (18V LXT, 20V MAX, 18V Bosch Professional) un ielieciet to. Ja instruments ar to startē — vaina bija akumulatorā vai lādētājā, nevis pašā instrumentā. Ja arī ar labo bateriju instruments klusē vai raustās — problēma ir instrumentā.

Tīkla instrumentam ieslēdziet to citā rozetē, vēlams citā telpā vai pat citā ēkā. Vecākos Rīgas namos ar vāju ievadu un nodilušām rozetēm spriegums «nosēžas», un jaudīga slīpmašīna vienkārši netiek startēta. Ja citā rozetē instruments strādā — vaina nebija instrumentā.

Kad esat pārliecināts, ka vainīgais ir pats instruments, pārejiet uz slēdža, ogļu birstu un enkura sadaļām zemāk.

Akumulatora instruments klusē — vispirms izslēdziet bateriju un lādētāju

Pirms vainojat motoru, pierādiet, ka strāva vispār nonāk līdz instrumentam. Akumulatora pusē ir trīs visbiežākie klusumi.

• Baterija ir izlādējusies dziļāk, nekā domājat. Ja pakete ilgi nogulēja aukstā garāžā vai pagrabā, šūnas var nokrist zem minimālā sprieguma, un BMS (baterijas vadības elektronika) to pilnībā atslēdz. Lādētājs tādu paketi pat «neredz».
• Nostrādājusi BMS aizsardzība. Pēc smagas slodzes vai īssavienojuma elektronika var nobloķēt izeju. Dažreiz palīdz baterijas ielikšana lādētājā uz brīdi, dažreiz nē.
• Netīri vai izdeguši kontakti. Baltijas mitrums un būvputekļi oksidē kontaktus; pārbaudiet, vai sliedītes nav melnas vai izkususas.

Lasiet lādētāja gaismu — tā jums pasaka, kurā pusē ir vaina. Makita DC18RC un DC18RD lādētāji ir laba diagnostikas iekārta: ja pēc baterijas ielikšanas indikators mirgo sarkans (nevis deg vienmērīgi), tas gandrīz vienmēr nozīmē baterijas puses kļūdu — bojāta šūna vai nostrādājusi BMS — nevis lādētāja bojājumu. Vienmērīgi sarkans = lādē, zaļš = pilna, sarkans-zaļš pārmaiņus = temperatūras aizsardzība (gaidiet, līdz baterija sasilst vai atdziest).

Lai pārbaudītu pašu lādētāju, ielieciet tajā citu, zināmi labu paketi. Ja arī tā netiek uzlādēta — vaina ir lādētājā. Ja tā lādējas normāli, bet jūsu baterija mirgo sarkanu — paketi nesiet pārpakot. Sīkāk par to, kad bateriju vēl var glābt un kad jāmaina šūnas, lasiet rakstā par instrumenta akumulatora pārpakošanu.

Atsevišķs gadījums ir bezbirstu (brushless) instrumenti: ja ar zināmi labu bateriju instruments klikšķ, bet vārpsta negriežas, visticamāk vainīgs ir elektroniskais kontrolleris vai Hall sensors motorā. To mājās nelabos — tas ir darbgalda darbs.

Tīkla instruments klusē — vads pie ieejas, kontaktdakša, slēdzis un sienas puse

Tīkla instrumentiem visbiežākais «mirušais» cēlonis ir banāls un labojams: pārrāvums vadā. Salnā un mitrumā strādājot, vads daudzkārt locās tieši pie ieejas korpusā, un dzīslas tur pamazām lūst.

1. Sienas puse. Ieslēdziet instrumentu citā rozetē. Pārbaudiet pagarinātāju — ļoti bieži vaina ir lētajā pagarinātājā vai tā automātslēdzī, nevis instrumentā.
2. Kontaktdakša. Apskatiet to: kausējuma pēdas, vaļīgas kontaktspailes, izkusis plastiks norāda uz sliktu kontaktu un pārkaršanu.
3. Vads pie ieejas korpusā. Salieciet vadu pie paša korpusa un mēģiniet ieslēgt, lokot to dažādos virzienos. Ja instruments uz brīdi iedzīvojas — vads ir pārlūzis pie atslodzes uzmavas. Tā ir bieža, mitrumā paātrināta kļūme Rīgas objektos.
4. Slēdzis. Ja vads ir vesels, nākamais aizdomās turamais ir mēlītes slēdzis (skatiet nākamo sadaļu).

Vadu un kontaktdakšu drošu nomaiņu var izdarīt pieredzējis lietotājs, ja prot atvienot un pareizi pievilkt dzīslas. Visu pārējo zem korpusa labāk neaiztikt ar pieslēgtu tīklu.

Mēlītes slēdža un apgriezienu regulēšanas kļūmes

Mēlītes (vai lāpstiņas) slēdzis ir nodilstoša detaļa: caur to iet pilna motora strāva, un kontakti pamazām izdeg. Tipiskie simptomi:

• Vispār nestartē, lai gan baterija labi un kontakti tīri — kontaktu grupa slēdzī ir izdegusi vai oksidējusies.
• Strādā tikai vienā ātrumā vai uzreiz pilnā jaudā — bojāts apgriezienu regulators (elektronika slēdža iekšpusē).
• Strādā ar pārtraukumiem — pieskaroties vai purinot instrumentu, motors te iedzīvojas, te apstājas. Tas ir klasisks vaļīga vai izdeguša slēdža kontakta simptoms.

Slēdzis ir nomaināms, bet tas prasa korpusa atvēršanu un pareizo rezerves daļu — tas jau ir darbgalda darbs. Pārtrauktais kontakts viegli sajaucams ar pārlūztu vadu, tāpēc pirms slēdža vienmēr izslēdziet vadu un kontaktdakšu.

Ogļu birstes — dzirksteles no ventilācijas spraugām, apstāšanās, jauda nāk un iet

Kolektora motoriem (lielākajai daļai tīkla slīpmašīnu, perforatoru un daudzām urbjmašīnām) ir divas ogļu birstes, kas piegādā strāvu rotējošajam kolektoram. Tās ir patēriņa detaļa — nodilst un ir paredzētas maiņai. Kad birstes nodilušas līdz nodiluma robežai, parādās raksturīgs paraksts:

• Spēcīga dzirksteļošana no ventilācijas spraugām (viegla dzirkstelīte pie kolektora ir normāla, bet sniega vētra spraugās — nē).
• Jauda nāk un iet, instruments te pievelk, te zaudē apgriezienus.
• Apstājas zem slodzes — tukšgaitā griežas, bet, tiklīdz iedodat darbu, nomirst, jo nodilusī birste vairs nespēj nodot pilnu strāvu.

Daudziem instrumentiem birstes ir nomaināmas pašam — caur sānu lūkām vai noņemot vāciņu — un tas ir godīgs DIY darbs, ja prot iegādāties pareizo birstu izmēru un atzīmēt to orientāciju. Bet uzmanību: ja pēc jaunu birstu ielikšanas dzirksteļošana paliek vai instruments tāpat apstājas zem slodzes, problēma ir dziļāka — piesārņots vai izkususi kolektors, vai pats enkurs. Tālāk vairs nav birstu jautājums; nesiet instrumentu uz diagnostiku.

Enkurs, stators un deguma smaka — bojājumi, ar kuriem uzreiz pārtraucat darbu

Šī ir robeža, kur diagnostika beidzas un sākas drošība. Ja jūtat deguma smaku, redzat dūmus vai instruments griežas raustīdamies, nekavējoties atlaidiet mēlīti un izņemiet bateriju vai izvelciet kontaktdakšu.

• Izdedzis enkurs (rotors). Tinums pārkarst un izdeg pārslodzes vai būvputekļu dēļ, kas iekļuvuši motorā. Pazīmes: asa deguma smaka, raustīga gaita, jaudas zudums, dažreiz dūmi. Lakas smarža no ventilācijas spraugām ir tieša brīdinājuma zīme.
• Statora īssavienojums. Nekustīgais tinums var aizslēgties uz korpusu vai pats sevī; rezultāts līdzīgs — smaka, karšana, jaudas kritums.
• Reduktora nodilums. Šeit smakas nav, bet ir berzīga skaņa, kraukšķēšana un vārpstas spēle: motors griežas, taču urbis vai disks netiek dzīts ar pilnu spēku. Tas ir mehānisks bojājums, ne elektrisks.

Visi šie ir darbgalda gadījumi. Turpinot strādāt ar degošu enkuru, jūs no labojamas birstu/enkura nomaiņas izveidojat pilnu motora bojājumu, un dūmojošs Li-ion akumulators ir jau drošības risks. Tāpēc šajā punktā nav nekādu mājas mēģinājumu — tikai apstāšanās un diagnostika.

Simptoms → iespējamais cēlonis → ko darīt

Šī tabula sasaista parakstu ar cēloni un parāda, kur ir robeža starp mājas pārbaudi un darbgaldu.

Ko var pamēģināt mājās, un kas prasa darbgaldu

Lai būtu skaidri, kur novelkama līnija:

Varat droši darīt pats:

• Pārbaudīt bateriju ar maiņu un nolasīt lādētāja gaismu.
• Notīrīt baterijas un lādētāja kontaktus (vates kociņš ar izopropilspirtu).
• Pārbaudīt tīkla vadu citā rozetē un saliekt to pie ieejas, meklējot pārrāvumu.
• Nomainīt nodilušās ogļu birstes, ja modelim tās ir pieejamas no ārpuses un prot iegādāties pareizo izmēru.

Prasa darbgaldu (nesiet instrumentu uz diagnostiku):

• Mēlītes slēdža vai apgriezienu regulatora nomaiņu.
• Enkura vai statora nomaiņu — un jebkuru deguma smaku vai dūmus.
• Reduktora, zobratu, vārpstas gultņu remontu.
• Bezbirstu motoru kontrollerus un Hall sensorus.
• Akumulatora pārpakošanu ar šūnu nomaiņu un BMS pārbaudi.

Vairums kolektora motoru kļūmju — birstes, slēdzis, enkurs, reduktors — ir remontējamas, un Makita, Bosch, DeWalt, kā arī Metabo un Milwaukee profesionālajiem instrumentiem rezerves daļas ir pieejamas. Ko tieši darām un kā diagnosticējam komponentu līmenī, skatiet lapā par elektroinstrumentu remontu Rīgā; konkrēti Makita perforatoriem un slīpmašīnām ir atsevišķa Makita servisa lapa. Diagnostiku veicam uz vietas, un tikai pēc tās ir godīgi runāt par remontu.