Perforators griežas, bet nesit — SDS trieciena mehānisma diagnostika

Pieliekat urbi pie betona sienas, piespiežat — un perforators tikai griežas kā parasta urbjmašīna, bez tā raksturīgā triecienu rībiena. Urbis slīd pa virsmu, neiekošas. Vai arī triecieni vēl ir, bet kļuvuši gausi: kur agrāk caurums bija minūtē, tagad jāspiež piecas. Tā nav motora problēma — motors griežas labi. Sabojājies ir trieciena mehānisms, un tas ir pavisam cits remonts nekā perforators, kas vispār neieslēdzas.

Šis raksts ir par trieciena ķēdi: virzuli, triecēju, SDS patronu, režīma pārslēgu un smērvielu tās iekšienē. Ja jūsu Makita HR, Bosch GBH vai DeWalt urbj, bet sit vāji vai nesit nemaz, lasiet tālāk — pārsvarā tas ir atjaunojams, nevis norakstāms bojājums.

Griežas, bet nesit — trieciena mehānisms

SDS perforatorā ir divas neatkarīgas piedziņas, kas iet no viena motora: rotācija (vārpsta griež urbi) un trieciens (pneimatiskais mehānisms, kas dod sitienus uz priekšu). Tieši tāpēc instruments var perfekti griezties un tajā pašā laikā nesist nemaz — rotācija strādā, bet trieciena ķēde ir pārrauta.

Trieciena ķēde darbojas pneimatiski: motors griež slīpzobratu, kas kustina virzuli (gultņa virzulis) turp un atpakaļ cilindrā. Starp virzuli un triecēju ir gaisa spilvens — virzulis saspiež gaisu, gaiss met triecēju uz priekšu, triecējs iesit pa urbja kātu. Ja kāds šīs ķēdes posms ir nodilis, gaisa spilvens "noplūst" un sitiens pazūd.

Biežākie iemesli, kāpēc trieciens pazudis pilnībā:

• Nodiluši O-gredzeni uz virzuļa vai triecēja. Gumijas blīvgredzeni laika gaitā sacietē un saplaisā (Rīgas apkures sezonas sausais gaiss to paātrina), gaisa spilvens vairs neveidojas, sitiens izzūd. Tas ir biežākais un labi remontējamais cēlonis.
• Nodilis vai ielūzis triecējs (striker). Metāla detaļa, kas faktiski dod sitienu pa urbi, ar laiku nodilst vai pārlūzt.
• Iesprūdis vai salūzis virzuļa mehānisms pēc tukšiem sitieniem gaisā vai pēc kritiena.

Visi šie ir darbgalda darbi — virzuli un triecēju nevar nomainīt, neizjaucot pārnesumu korpusu un smērvielu mezglu. Mājās jūs to nediagnosticēsiet.

Vājš vai zūdošs trieciens

Vājš trieciens ir tas pats stāsts agrīnā stadijā. Sitiens vēl ir, bet enerģija noplūst. Tipiski tas izskatās tā: instruments urbj betonu lēni un karstē vairāk nekā agrāk, urbis bieži "iesprūst" un negrib iekost, un, pieliekot roku pie patronas korpusa, jūtams pastiprināts karstums.

Galvenie vāja trieciena cēloņi:

• Daļēji nodiluši O-gredzeni — gaisa spilvens noplūst pa daļai, tāpēc sitiens vēl ir, bet vājš. Šis stāvoklis ar laiku pāriet pilnīgā trieciena zudumā.
• Izžuvusi vai saķepusi smērviela trieciena mehānismā. Vecā smērviela sabiezē, virzulis kustas ar pretestību, sitiena enerģija krīt. Būvputekļi, kas iekļuvuši mehānismā, saķep ar smērvielu un pasliktina to vēl vairāk.
• Sācies triecēja vai cilindra nodilums — sākotnējā stadija pirms pilnīgas atteices.

Svarīga atruna par smērvielu, ko bieži sajauc: smērviela patronas kakliņā (kur ievietojat urbi) ir cita lieta nekā smērviela trieciena mehānismā dziļi iekšā. Pirmo jūs varat un drīkstat atjaunot pats; otrā ir slēgta mezgla iekšienē un prasa izjaukšanu.

Praktiski: ja perforators sit manāmi vājāk nekā agrāk, neturpiniet ar to strādāt. Vājš trieciens nozīmē, ka virzulis un cilindrs jau strādā uz "sausā" un nodilst paātrināti — jo ilgāk urbjat, jo dārgāks kļūst remonts. Atvediet ierīci uz diagnostiku, kamēr noplūdis tikai gaisa spilvens, nevis kamēr saskrāpēts cilindrs.

Nepārslēdzas starp urbšanu / triecienu / kalšanu

Lielākajai daļai SDS perforatoru ir grozāmais režīma pārslēgs ar trim (dažiem diviem) stāvokļiem: tikai urbšana, urbšana ar triecienu, tikai trieciens (kalšana), un bieži atsevišķa kalta leņķa fiksācija. Ja pārslēgs iesprūst, negriežas līdz galam vai "izlec" no stāvokļa, problēma ir mehāniskajā pārslēga mezglā.

Tipiskie cēloņi:

• Nodilis fiksators (detents). Atsperes piespiestā lodīte vai izcilnis, kas tur pārslēgu stāvoklī, nodilst, un pārslēgs vairs neieņem skaidru pozīciju — tas slīd starp režīmiem un trieciens "pazūd", jo mehānisms nav pilnībā ieslēgts.
• Salūzis pats pārslēgs vai tā vārpstiņa.
• Būvputekļi un saķepusi smērviela bloķē pārslēga gaitu — pārslēgs negriežas līdz galam.

Pirms domājat par remontu, pārbaudiet vienu lietu pats: vai jūs vispār pārslēdzat režīmu līdz galam? Daudzi perforatori neļauj pārslēgt režīmu, kamēr vārpsta turpina griezties, vai prasa nedaudz pagriezt patronu ar roku, lai zobi sēstos savās vietās. Atlaidiet mēlīti pilnībā, nogaidiet, līdz vārpsta apstājas, un pagrieziet pārslēgu līdz skaidram klikšķim, vienlaikus viegli pagriežot patronu ar roku. Ja pēc tam režīms joprojām neieslēdzas vai iesprūst — tas jau ir darbgalda darbs.

SDS urbis neturas patronā vai izkrīt

SDS patrona neturas ar skrūvēšanu — urbja kātam ir gareni rievojumi, un patronas iekšienē esošās lodītes ieiet šajās rievās, ļaujot urbim brīvi kustēties uz priekšu un atpakaļ (tas ir trieciena pamatā), bet neļaujot tam izkrist. Ja urbis neturas vai pavisam izkrīt, nodilis patronas turēšanas mehānisms.

Cēloņi atkarībā no simptoma:

Pats varat izslēgt vienu biežu un nevainīgu cēloni: piesērējušu patronu. Pavelciet patronas uzmavu atpakaļ, izņemiet urbi, izslaukiet veco smērvielu un putekļus no patronas kakliņa ar lupatu, ievietojiet urbi un pārbaudiet, vai uzmava ar klikšķi atlec atpakaļ un urbis tiek noturēts (kustas tikai uz priekšu-atpakaļ, neizkrīt). Pirms ievietojat urbi, uzklājiet plānu kārtu speciālas SDS smērvielas uz urbja kāta. Ja pēc tīrīšanas urbis joprojām izkrīt vai uzmava neatlec — lodīšu mehānisms ir nodilis, un tas ir darbgalda darbs.

Smērviela, blīvgredzeni un putekļu iekļūšana

Trieciena mehānisma ilgmūžība gandrīz pilnībā ir atkarīga no diviem patērējamiem elementiem: smērvielas un blīvgredzeniem. Tieši tos nogalina Rīgas būvlaukumu apstākļi.

Betona un ķieģeļu putekļi ir abrazīvi. Ja blīvgredzeni jau nedaudz nodiluši, putekļi iesūcas trieciena mehānismā, saķep ar smērvielu un sāk berzt virzuli un cilindru kā smilšpapīrs. Baltijas mitrums un būvobjektu kondensāts pievieno koroziju metāla detaļām. Apkures sezonā sausais gaiss savukārt paātrina gumijas blīvgredzenu sacietēšanu un plaisāšanu. Tāpēc tipisks 4-6 gadu intensīvas lietošanas cikls beidzas tieši ar trieciena mehānisma pārbūvi, nevis ar motora atteici.

Praktiska profilakse, kas pagarina mūžu:

• Nestrādājiet ar perforatoru "sausu" — vienmēr uzklājiet plānu kārtu SDS smērvielas uz urbja kāta pirms ievietošanas patronā.
• Neizmantojiet perforatoru kā kaltēšanas instrumentu ilgstoši, ja tas tam nav paredzēts — pārmērīga kalšana paātrina triecēja nodilumu.
• Izvairieties no "tukšiem" sitieniem gaisā bez slodzes — bez pretspiediena no urbja triecējs sit ar pilnu enerģiju pret savu apturi.
• Ja dzirdat, ka trieciens kļūst dobjš vai mainās skaņa, nenovelciet — agrīna O-gredzenu nomaiņa ir lēta; nokavēta — beidzas ar virzuļa un cilindra nomaiņu.

Smērvielas pilnīga nomaiņa trieciena mehānismā ir darbgalda darbs: jāizjauc pārnesumu korpuss, jāiztīra vecā saķepusi smērviela, jāpārbauda blīvgredzeni un virzulis, jāsaliek ar pareizo smērvielu. Plašāku perforatoru remonta apjomu skatiet mūsu lapā par elektroinstrumentu remontu Rīgā.

Ko varat izdarīt pats, kas paliek darbgaldam

Skaidra robeža starp to, kas ir droša mājas pārbaude, un to, kas prasa izjaukšanu:

Svarīgā robeža: viss, kas prasa atvērt pārnesumu vai trieciena korpusu, ir darbgalda darbs. Tur ir saspriegtas atsperes, precīzi blīvēti mezgli un smērviela, kuras tips ir svarīgs — nepareiza smērviela vai nepilnīga salikšana ātri nogalina jaunos blīvgredzenus.

Un viena svarīga atšķirība, ko izslēgt vispirms: ja perforators vispār negriežas, nedeg, dūmo vai dzirksteļo no ventilācijas atverēm — tā nav trieciena mehānisma problēma, bet motora, ogļu birstu vai mēlītes slēdža kļūme. To aprakstam atsevišķi rakstā elektroinstruments neieslēdzas. Šis raksts ir tikai par gadījumu, kad motors griežas, bet trieciena nav vai tas ir vājš.