Elektroinstruments pārkarst un izslēdzas darba laikā — termoaizsardzība vai bojājums

Strādājat ar urbjmašīnu, leņķa slīpmašīnu vai triecienskrūvgriezi, un pēc dažām minūtēm tā vienkārši apstājas — korpuss karsts, dzinējs klusē, gaisma izslēgta. Tas, ka instruments pārkarst un izslēdzas darba laikā, ne vienmēr nozīmē bojājumu: bieži tā ir normāla termoaizsardzība, kas izglābj dzinēju no izdegšanas. Šajā rakstā paskaidrosim, kā atšķirt veselīgu aizsardzības nostrādāšanu no patiesa defekta, ko varat pārbaudīt pats, un kad ierīci ir laiks vest uz darbgaldu.

Tas attiecas uz visiem rokas elektroinstrumentiem — urbjmašīnām, skrūvgriežiem, leņķa slīpmašīnām, frēzēm, ēvelēm, zāģiem, gan ar vadu, gan ar akumulatoru. Princips visiem ir viens: dzinējs un elektronika rada siltumu, un kaut kam tas siltums ir jānovada. Kad novadīšana neiet, instruments aizsargājas.

Kad instruments pārkarst un izslēdzas darba laikā: termoaizsardzība vai bojājums

Pirmais, kas jāsaprot: lielākajai daļai mūsdienu instrumentu ir iebūvēta termoaizsardzība. Tas ir mazs termosensors (termistors vai termorelejs) blakus dzinēja tinumiem vai uz elektronikas plates, kas pie noteiktas temperatūras pārtrauc strāvu. Mērķis ir vienkāršs — labāk apstāties uz minūti, nekā sadedzināt tinumus.

Tāpēc galvenais jautājums nav «vai tas pārkarst», bet cik ātri un cik bieži.

Vienkāršais tests: ļaujiet instrumentam atdzist 15-20 minūtes, tad strādājiet bez slodzes (tukšgaitā). Ja tukšgaitā tas tūlīt atkal sakarst un izslēdzas — problēma ir dzinējā vai elektronikā, ne slodzē. Ja tukšgaitā strādā mierīgi un karst tikai zem reālas slodzes — tad meklējiet cēloni dzesēšanā vai pārmērīgā noslodzē, par ko zemāk.

Aizsērējušas ventilācijas spraugas un putekļi iekšā

Tas ir biežākais un visnepatīkamāk pārprotamais iemesls — pārkarst nevis bojāts, bet netīrs instruments.

Katram instrumentam ar dzinēju ir dzeses ventilators uz vārpstas un gaisa spraugas korpusā: vienā galā gaiss ieiet, otrā iziet, izpūšot siltumu no tinumiem. Strādājot ar koksni, ģipškartonu, betonu vai metālu, smalkie putekļi iesūkušies kopā ar dzeses gaisu un gadu gaitā apsēdušies uz tinumiem, ventilatora lāpstiņām un gaisa kanāliem. Rezultāts: gaiss vairs neplūst, dzinējs «aizsegts segā», un termoaizsardzība nostrādā arvien ātrāk.

Ko varat pārbaudīt un izdarīt pats:

1. Atvienojiet instrumentu — izņemiet akumulatoru vai izvelciet kontaktdakšu. Bez izņēmumiem.
2. Apskatiet gaisa spraugas. Vai tās aizsērējušas ar piesātinātu putekļu kārtu, skaidām, drānas pūkām?
3. Izpūtiet spraugas ar saspiestu gaisu (kompresoru vai gaisa baloniņu) no ārpuses, ļaujot putekļiem iziet pa pretējām spraugām. Pie pirmā urbja palaišanas pēc tīrīšanas bieži izpūš pelēku mākoni.
4. Pārliecinieties, ka ventilatora ieplūdes neaizsedz jūsu pašu roka vai darba virsma. Daudzi, turot instrumentu, neapzināti aizsedz ieplūdes spraugas ar plaukstas pamatni.

Ja pēc rūpīgas izpūšanas instruments karst lēnāk un izslēdzas retāk — tā bija putekļu problēma. Ja iekšā ir biezs eļļains putekļu un smērvielas slānis uz tinumiem, ar izpūšanu vairs nepietiek — vajadzīga atvēršana un tīrīšana darbgaldā, jo virspusēja pūšana to neaizsniedz.

Nodilušas sukas un kolektors kā siltuma avots

Lielākajai daļai vadu instrumentu un daudziem lētākajiem akumulatora instrumentiem ir kolektora dzinējs ar oglekļa sukām — diviem nelieliem grafīta klucīšiem, kas piespiežas pie rotējošā kolektora un pievada strāvu. Tās dabiski nodilst.

Kad sukas nodilušas, novājinātas atsperes vai kolektors apdedzis, kontakts kļūst slikts. Slikts kontakts nozīmē dzirksteļošanu un papildu pretestību — un pretestība rada siltumu tieši dzinēja sirdī. Tāds dzinējs karst daudz ātrāk nekā vesels, dzirksteļo zem ventilācijas spraugām un mēdz pa īstam smaržot pēc apdeguma.

Pazīmes, kas norāda uz sukām/kolektoru:

• Zem spraugām redzamas oranžas dzirksteles dzinēja iekšpusē (nedaudz dzirksteļošanas ir normāli, bet ne gaiša dzirksteļu lente ap kolektoru).
• Apgriezieni «peld» — instruments pa brīžam pievelk vai zaudē jaudu.
• Apdeguma smaka līdz ar straujo pārkaršanu.
• Skaņa kļuvusi raupjāka, ar sprakšķiem.

Sukas ir nodilstoša detaļa, un dažiem modeļiem tās ir paredzēts mainīt — daudziem profesionāliem instrumentiem ir pat suku lūkas korpusā. Bet ja kolektors jau apdedzis vai izrobots no ilgi nodilušām sukām, ar suku maiņu vien nepietiek: kolektoru jāpārslīpē vai jāmaina enkurs (rotors). To vērtē uz darbgalda. Šeit ir vērts izlasīt arī mūsu rakstu par to, ko nozīmē, kad leņķa slīpmašīna negriežas vai dzirksteļo — dzirksteļošanas cēloņi lielā mērā pārklājas ar pārkaršanas cēloņiem.

Baterijas pārkaršana pret motora pārkaršanu

Akumulatora instrumentiem ir svarīgi noskaidrot, kas tieši sakarst un izslēdzas — dzinējs vai pati baterija. Tās ir divas dažādas aizsardzības ar dažādiem iemesliem.

Litija akumulatorā ir BMS (Battery Management System) — aizsardzības plate, kas seko šūnu spriegumam un temperatūrai. Ja baterija pārkarst (vai novājinātas šūnas zem slodzes pārmērīgi karst), BMS atvieno izeju, un instruments apstājas, lai gan dzinējs varbūt nemaz nav karsts. Tāpēc pirmais solis ir paņemt instrumentu rokā un sajust, kas ir karsts.

Vienkāršais tests: ja jums ir otrs tāds pats akumulators, nomainiet to. Ja ar veselu akumulatoru instruments strādā normāli, bet ar veco ātri «nogurst» un karst — problēma ir baterijā, ne dzinējā. Nodilušas šūnas zem slodzes uzkrīt spriegumam, BMS to redz kā pārkaršanu/pārslodzi un atslēdz. Tad risinājums bieži ir akumulatora pārpakošana (šūnu maiņa, saglabājot oriģinālo korpusu un BMS), nevis viss jauns instruments.

Brīdinājums par drošību: ja litija akumulators ir uzpūties, deformēts, ar plaisu vai izdala silti-saldenu ķīmisku smaku, nelietojiet to un nelieciet uz lādēšanu. Uzpūtušas litija šūnas ir aizdegšanās risks. Atvienojiet, novietojiet uz nedegoša pamata atstatus no lietām un vediet uz pārbaudi.

Nepareiza slodze: kad lietotājs nogalina instrumentu

Daļa pārkaršanas gadījumu vispār nav defekts — tā ir nepareiza lietošana, un termoaizsardzība šeit dara tieši to, kam paredzēta: pasargā jūs no salauzta instrumenta.

Tipiskākie scenāriji, ko redzam uz darbgalda:

• Pārāk smaga slodze pārāk maza instrumenta dēļ. Mājsaimniecības urbjmašīnai liek urbt biezu betonu ar lielu kroni vai maisīt javu kublā — tā nav rūpnieciskai slodzei domāta. Dzinējs strādā pie robežas, karst un aizsargājas. Tas nav bojājums.
• Trulis aprīkojums. Truls urbis, nodilis griezējdisks, neuzasināta ķēde — visi liek dzinējam pielikt vairāk jaudas tam pašam darbam. Vairāk jaudas = vairāk siltuma. Ass aprīkojums ir pirmā profilakse pret pārkaršanu.
• Pastāvīga slodze bez pārtraukumiem. Daudzi rokas instrumenti ir paredzēti ciklam — pastrādā, atpūšas. Ilgstoša nepārtraukta slodze (piem., garas frēzēšanas vai slīpēšanas sesijas) neļauj ventilatoram atdzesēt dzinēju.
• Spiediens uz instrumentu. Spiežot stiprāk, jūs nepaātrināt darbu — asmens negriežas ātrāk, bet dzinējs pārslogojas. Ļaujiet instrumenta svaram un asumam darīt darbu.

Ja pēc rūpīgas darba pieejas maiņas (asāks aprīkojums, pauzes, piemērota slodze) instruments vairs neizslēdzas — tas bija lietošanas, ne tehnikas jautājums. Ja tas izslēdzas pat pie vieglas, pareizas slodzes — tad atgriežamies pie dzesēšanas, sukām un baterijas.

Profilakse un kad nepieciešams serviss

Lielāko daļu pārkaršanas problēmu var novērst ar dažiem ieradumiem:

1. Tīriet gaisa spraugas regulāri — izpūtiet pēc katra putekļaina darba.
2. Neaizsedziet ieplūdes ar roku vai apģērbu darba laikā.
3. Lietojiet asu, veselu aprīkojumu — tas ir lētākais veids, kā neslogot dzinēju.
4. Dodiet pauzes smagā darbā; ļaujiet ventilatoram padarīt savu.
5. Glabājiet akumulatorus vēsumā, ne saulē vai aukstā garāžā mitrumā; lādējiet istabas temperatūrā.

Lēmumu koks: kad pietiek pašpalīdzības un kad jāvēršas servisā. Robeža droši pašam pret servisu ir vienkārša — ārpusi (gaisa spraugu tīrīšanu, aprīkojuma maiņu, akumulatora nomaiņu) varat darīt mierīgā prātā, bet visu, kas prasa korpusa atvēršanu, atstājiet darbgaldam, jo tur ir spriegums, smalka mehānika un litija šūnas, ar kurām nedrīkst riskēt.

Atsevišķs gadījums: ja instruments pēc pārkaršanas vairs pavisam neieslēdzas, cēlonis var būt cits (izsista termoaizsardzība, kontakts, slēdzis) — par to lasiet elektroinstruments neieslēdzas.